Latvijas Pašvaldību savienība

2021. gada 2. augustā stājas spēkā Direktīvas 2019/1161[1] par “tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu, kuras prasības pārņemtas Publisko iepirkumu likuma 54. pantā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 21. pantā. Iepirkumu uzraudzības birojs (turpmāk – IUB) apkopoja un tīmekļvietnē publicēja datus, kā Latvija izpilda minētās direktīvas prasības[2].

Lai novērtētu, kā minētās prasības izpilde ir īstenojusies iepirkumos, IUB apzināja vairākus pasūtītājus, konstatējot, ka pasūtītāji iegādājušies vieglos transportlīdzekļus (M₁ un N₁ kategorija), kas bijuši gan elektroauto (t.i., “tīri” direktīvas izpratnē), gan hibrīdauto ar ārēju uzlādi, kas faktiski izpilda tikai vienu no zemāk norādītajiem rādītājiem, proti, izpilda tikai pirmo rādītāju, bet neizpilda otro – emisiju apjoms nedrīkst pārsniegt 80 % no EURO 6 maksimālā pieļaujamā emisiju apjoma.

Direktīva nosaka, ka “tīrs” vieglais transportlīdzeklis (M₁, M₂ un N₁ kategorija) vienlaikus atbilst šādām prasībām:

*RDE – Deklarētās maksimālās emisijas reālos braukšanas apstākļos, kas izteiktas kā daļiņu skaits (PN) #/km un slāpekļa oksīdi (NOₓ) mg/km. RDE vērtību norāda automobiļa atbilstības sertifikāta 48.2. punktā[3], ko nosaka individuāli katram automobilim pēc tam, kad tas ir saražots.

**Emisiju robežvērtības[4] noteiktas Regulas (EK) Nr. 715/2007 I pielikumā vai turpmākos to aizstājošos aktos.

Tādējādi IUB aicina iepazīties ar IUB tīmekļvietnē publicēto sadaļu “Autotransporta līdzekļu iepirkumi”[5], kur ir ietverta Ceļu satiksmes drošības direkcijas sniegtā informācija, ka “atbilstoši Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā pieejamajai informācijai līdz 01.09.2022. Latvijā nav reģistrēts neviens jauns vieglais transportlīdzeklis, kura izmešu normas atbilstu “tīra” transportlīdzekļa definīcijai Publisko iepirkumu likuma vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma izpratnē (t.i., noteiktajai 80 % izmešu atbilstībai), izņemot elektromobiļus”, kā arī sadaļu ““Tīrā” autotransporta iepirkumi”[6] un tajā publicēto skaidrojumu ““Tīrā” autotransporta iepirkumi”[7], kurā ar piemēriem ir detalizēti skaidrotas normatīvo aktu prasības, kas jāievēro pasūtītājiem transportlīdzekļu iepirkumos.

Vienlaikus IUB vērš arī uzmanību uz Publisko iepirkumu likuma 54. panta piektajā daļā paredzēto iespēju resora ietvaros vienoties par to, ka kāds pasūtītājs iegādājas lielāku skaitu “tīro” transportlīdzekļu, lai kāds cits pasūtītājs varētu iegādāties sev nepieciešamos transportlīdzekļus, kas neatbilst “tīrā” transportlīdzekļa pazīmēm (piemēram, gadījumos, kad kādas iestādes specifisko funkciju gadījumā elektromobiļa izmantošana būtu ierobežota). Tādējādi resora ietvaros tiek iegādāts kopējais “tīro” transportlīdzekļu īpatsvars. Tāpat vēršam uzmanību uz iespēju rīkot centralizētus vai kopīgus iepirkumus, vienā iepirkumā apvienojot lielāku transportlīdzekļu skaitu, tādējādi rodot iespēju iegādāties nepieciešamo skaitu transportlīdzekļu, kas neatbilst “tīrā” transportlīdzekļa pazīmēm, un izpildot noteikto prasību par iegādājamo “tīro” transportlīdzekļu īpatsvaru.