Latvijas Pašvaldību savienība

Latvijas Pašvaldību savienība informē, ka Konkurences Padome (turpmāk - KP) vairākkārt saņēmusi informāciju no pasūtītājiem par iespējamiem Konkurences likuma (turpmāk – KL) 11. panta pirmās daļas pārkāpumiem starp pretendentiem profesionālā video, gaismas, skaņu iekārtu un skatuves aprīkojuma izplatīšanas un servisa iepirkumos. 

KP 30.03.2017. pieņēma lēmumu Nr. E02-7 “Par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu, par lietas izpētes izbeigšanu daļā. Par iespējamo Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā noteiktā aizlieguma pārkāpumu [Iesniedzējs], SIA “SGS Sistēmas”, SIA “Diogens Audio”, SIA “Kompānija NA”, SIA “PRO 1 STAGE”, SIA “AJV grupa”, SIA “Audiosonic”, SIA “Audio AE”, SIA “3S”, SIA “SGM” un SIA “SOLAVI” darbībās”[1] (turpmāk – KP 2017. gada lēmums), ar kuru konstatēta karteļa vienošanās starp skaņu, gaismas iekārtu un skatuves aprīkojuma izplatītājiem, kas kropļojusi konkurenci vairāku gadu garumā gan Kultūras ministrijas kapitālsabiedrību, gan Latvijas pilsētu, novadu pašvaldību un to kultūras iestāžu iepirkumos visā Latvijā.

Kā tas norādīts KP 2017. gada lēmumā, konstatētais pārkāpums izpaudās, tostarp tirgus dalībniekiem vienojoties par piedalīšanos vai nepiedalīšanos iepirkumos, lūdzot “respektēt ieguldīto darbu”, ar šo darbu saprotot pasūtītāja konsultēšanu saistībā ar iepirkuma priekšmetu, tehniskās specifikācijas prasībām. Attiecīgi jau KP 2017. gada lēmumā tika konstatēta zināma pasūtītāja loma konkurences pārkāpuma veicināšanā, proti, ka pasūtītājs veicinājis pārkāpumu savas kompetences trūkuma dēļ, nespējot patstāvīgi sastādīt nepieciešamo tehnisko specifikāciju un aicinot to izstrādāt kādam no potenciālajiem piegādātājiem. Tā rezultātā tirgus dalībnieks, kas izstrādāja tehnisko specifikāciju, uzskatīja, ka šis iepirkums ir “nopelnīts” un lūdza pārējiem konkurentiem tajā nepiedalīties. Par minētajiem apstākļiem un pārkāpuma lietas rezultātiem tika informēta tostarp Kultūras ministrija.

Apkopojot informāciju par tirgus dalībnieku dalību profesionālā video, gaismas, skaņu iekārtu un skatuves aprīkojuma izplatīšanas un servisa iepirkumos kopš 2017. gada, KP konstatē, ka minētajos iepirkumos arī pēc KP 2017. gada lēmuma pieņemšanas ir bijusi minimāla konkurence, proti, tirgus dalībnieki iepirkumos bieži uzvar kā vienīgie pretendenti. Vienlaikus novērojama tirgus dalībnieku pastāvīga dalība iepirkumos konkrētās teritoriālās vienībās vai konkrētu pasūtītāju iepirkumos, kuros citi tirgus dalībnieki nepiedalās, lai gan, iespējams, ir spējīgi izpildīt pasūtītāja izvirzītās prasības, tostarp ar 2017. gada lēmumu sodītie tirgus dalībnieki nereti uzvar tādu pasūtītāju iepirkumos, kuru iepirkumus iepriekš atbilstoši KP 2017. gada lēmumam pasludinājuši par “saviem”.

Tostarp no KP pieejamās informācijas konstatējams, ka iepirkumos par Daugavpils pilsētas svētku pasākumu tehnisko nodrošinājumu jau kopš 2011. gada gadskārtēji līguma slēgšanas tiesības visbiežāk kā vienīgajam pretendentam iepirkumā tiek piešķirtas SIA “Kompānija NA”. “Daugavpils iepirkums” minēts arī KP 2017. gada lēmuma pielikumā, proti, SIA “Kompānija NA” to bija pasludinājusi par “savu”. Arī vērtējot SIA “SGS Sistēmas” uzvarētos iepirkumus pēc to organizētājiem, proti, pasūtītājiem, konstatējams, ka lielākais SIA “SGS Sistēmas” uzvarēto iepirkumu īpatsvars ir Jelgavas valstspilsētas pašvaldības (arī Jelgavas pilsētas domes) organizētajos iepirkumos, kur citi ar KP 2017. gada lēmumu sodītie tirgus dalībnieki piedalās reti, turklāt šiem iepirkumiem paredzēts cits iepirkuma priekšmets. Vienlaikus redzams, ka KP 2017. gada lēmuma pielikumā, kurā apkopotas elektroniskā pasta sarakstes starp vienošanās dalībniekiem, minēti vairāki Jelgavas pašvaldības organizēti iepirkumi, kurus SIA “SGS Sistēmas” bija pasludinājusi par “saviem”. Tāpat arī ~65% no SIA “AJV grupa” uzvarētajiem iepirkumiem organizējis pasūtītājs, kas atrodas Latgales reģionā, tirgus dalībnieks vairumā iepirkumu uzvarējis kā vienīgais pretendents, vienlaikus nevienu no konkurējošajiem piedāvājumiem nav iesniedzis kāds ar KP 2017. gada lēmumu sodītais tirgus dalībnieks.

Ņemot vērā joprojām pastāvošo konkurences trūkumu profesionālo video, gaismas, skaņu iekārtu un skatuves aprīkojuma izplatīšanas un servisa iepirkumos un sakritības ar KP 2017. gada lēmumā konstatēto, KP ieskatā, pasūtītāji savas kompetences trūkuma vai citu apsvērumu dēļ, iespējams, turpina konsultēties ar konkrētiem potenciālajiem piegādātājiem par iepirkuma priekšmetu. Šādu pasūtītāju praksi apstiprina arī KP prevencijas procedūras ietvaros saņemtā informācija no tirgus dalībniekiem. Šo rekomendēto iepirkuma priekšmeta prasību iekļaušana tehniskajās specifikācijas ļauj citiem konkurentiem atpazīt, kurš tirgus dalībnieks konsultējis konkrēto pasūtītāju, secīgi tirgus dalībnieki pieņem lēmumu par dalību vai nepiedalīšanos iepirkumos ievērojot no tehniskajām specifikācijām izrietošo informāciju par paredzamo piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju.  

Konkurences likuma 14.1 pantā noteikts aizliegums publiskām personām ar savu darbību kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci, t. i., konkurences neitralitātes ievērošanas pienākums, tāpēc, darbojoties tirgū, publiskai personai pastāv īpaša atbildība nodrošināt brīvu un godīgu konkurenci, lai sabiedrības interesēs nepieļautu, ka publiskas personas rīcība kavē, ierobežo vai deformē konkurenci. Pasūtītājiem aktīvi jānodrošina pārdomāta, godīga, atklāta un caurskatāma publisko iepirkumu procedūra, tostarp pasūtītājam, izstrādājot publisko iepirkumu dokumentāciju, jāpārliecinās, lai tajos ietvertās prasības veicinātu iespējami daudz pretendentu dalību.

KP aicina pirms iepirkuma veikt pilnvērtīgu tirgus izpēti, tostarp apzināt potenciālos pretendentus, to preces, pakalpojumus, cenas un izmaksas, tādējādi ne tikai noskaidrojot iespējas iegādāties nepieciešamos un finansiālajām iespējām atbilstošos pakalpojumus, piegādes un būvdarbus, bet arī radot pilnvērtīgu izpratni par konkrēto tirgu un spēju atbilstoši reaģēt, gadījumā, ja pretēji tirgus izpētē iegūtajai informācijai iepirkumā piedāvājumu iesniedzis mazāks pretendentu skaits.

Tāpat KP aicina iepirkumu dokumentāciju, jo īpaši iepirkumu tehniskās specifikācijas sagatavot patstāvīgi. Publisko iepirkumu likuma (turpmāk – PIL) 18. panta trešā daļa pieļauj iepirkuma plānošanā vai sagatavošanā izmantot konsultācijas ar ekspertiem, iestādēm vai piegādātājiem, tomēr KP uzsver, ka minētās konsultācijas nedrīkst ierobežot konkurenci un pārkāpt vienlīdzīgas attieksmes un caurskatāmības principus. Gadījumos, kad tehniskās specifikācijas patstāvīga izstrādāšana nav iespējama, lai izvairītos no iespējama interešu konflikta un konkurences tiesību pārkāpumiem, iespēju robežās ieteicams izvēlēties nozares asociāciju vai sabiedrisko organizāciju ekspertu konsultācijas, nevis konkrētu pretendentu pārstāvju iesaisti.[2] KP atbalsta arī savstarpēju komunikāciju ar citiem pasūtītājiem, kuri iegādājušies līdzīgas preces un pakalpojumus, lai pilnveidotu izpratni par tirgu un tā dalībniekiem, kā arī iepirkuma priekšmetu, tam izvirzāmajām prasībām. Ja iepirkuma plānošanā, sagatavošanā un iepirkuma dokumentācijas sastādīšanā tiek pieaicināti konsultanti, būtiski izvērtēt iespējamo interešu konfliktu un attiecības ar potenciālajiem pretendentiem.[3] Turklāt, ja pretendents vai juridiskā persona, kas ir saistīta ar pretendentu, konsultēja pasūtītāju vai citādi iesaistījās iepirkuma sagatavošanā, pasūtītājam ir pienākums nodrošināt, ka attiecīgā pretendenta dalības dēļ iepirkumā netiek ierobežota konkurence[4].

Tāpat pasūtītājiem iepirkuma procedūras gaitā jāizmanto PIL pieejamie līdzekļi izslēgt pretendentus no turpmākas dalības iepirkumos gadījumā, ja pretendenta darbībās ar KP lēmumu konstatēta horizontāla karteļa vienošanās[5] vai izvērtējot piedāvājumus konstatētas norādes, kas var liecināt par tādas vienošanās esību, kas vērsta uz konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu konkrētajā iepirkuma procedūrā[6].

Kā KP to jau vairākkārt norādījusi, potenciālo piegādātāju iesaiste iepirkuma dokumentācijas izstrādē, specifisku kvalifikācijas un iepirkuma priekšmeta prasību iestrāde iepirkumu dokumentācijā, kuras piemīt noteiktam un šauram pretendentu lokam, tāpat kā pasūtītāja bezdarbība, pienācīgi nereaģējot uz konkurences tiesību pārkāpuma pazīmēm, sakritībām piedāvājumos vai ilgstošu, acīmredzamu konkurences trūkumu tā organizētajos iepirkumos, var tikt vērtēta gan kā karteļa veicināšana un atbalstīšana,[7] gan arī kā konkurences neitralitātes pārkāpums. Tāpat KP vērš uzmanību, ka pasūtītāja rīcību, pienācīgi nereaģējot uz konkurences tiesību pārkāpuma pazīmēm vai citām sakritībām piedāvājumos, iespējams vērtēt, kā pasūtītāja bezdarbību vai nolaidīgu amata pienākumu pildīšanu.

Aicinām ņemt vērā KP norādītos apsvērumus, lai izvairītos no konkurences tiesību pārkāpumiem.