Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktā korupcijas risku analīze publisko iepirkumu jomā aktualizē būtiskus sistēmiskus izaicinājumus, ar kuriem ikdienā saskaras pašvaldības un to iestādes. Analīzes rezultāti liecina, ka augstāka korupcijas risku pazīmju un zemas konkurences iepirkumu koncentrācija konstatējama tieši pašvaldību īstenotajos iepirkumos, kas skaidrojams ar pašvaldību nozīmīgo lomu publisko iepirkumu sistēmā, kā arī ar ierobežotiem cilvēkresursiem un atšķirīgu administratīvo kapacitāti reģionos.
Pašvaldības Latvijā īsteno aptuveni 42 % no visiem publiskajiem iepirkumiem, nodrošinot plašu un daudzveidīgu pakalpojumu klāstu – sākot no infrastruktūras attīstības līdz ikdienas pakalpojumiem iedzīvotājiem. KNAB analīze, kas balstīta galvenokārt uz Elektroniskajā iepirkumu sistēmā pieejamajiem 2024. gada datiem, parāda, ka vairāk nekā puse iepirkumu norisinās ar zemu konkurenci, īpaši mazajos un zem Eiropas Savienības robežvērtības iepirkumos.
Analīzē identificētās korupcijas risku pazīmes pārsvarā koncentrējas iepirkumu procesa agrīnajos posmos – plānošanā, procedūras izvēlē, tehnisko specifikāciju un vērtēšanas kritēriju sagatavošanā, kā arī piedāvājumu izvērtēšanā. KNAB uzsver, ka tieši šajos posmos preventīvie pasākumi var būt visefektīvākie, savlaicīgi mazinot korupcijas, favorītisma un interešu konflikta riskus.
Latvijas Pašvaldību savienība uzsver, ka KNAB secinājumi ir jāvērtē kopsakarā ar pašvaldību reālajām darba iespējām un resursiem. Ierobežota personāla kapacitāte, augsta normatīvā regulējuma sarežģītība un biežas izmaiņas iepirkumu regulējumā rada papildu slodzi pašvaldību iepirkumu speciālistiem un palielina sistēmiskos riskus.
Vienlaikus analīze iezīmē arī skaidru attīstības virzienu – publisko iepirkumu sistēmas pilnveidi, balstoties uz datiem, caurspīdīgumu un preventīvu risku pārvaldību. Tas ietver iepirkumu datu pieejamības un kvalitātes uzlabošanu, automatizētu risku uzraudzības rīku ieviešanu, kā arī mērķtiecīgu profesionālās kapacitātes stiprināšanu, īpaši pašvaldībās.
Latvijas Pašvaldību savienība norāda, ka korupcijas risku pazīmju identificēšana pati par sevi nenozīmē pārkāpumu esamību, bet gan uzsver nepieciešamību turpināt sistēmiskus uzlabojumus publisko iepirkumu jomā. Ilgtermiņā tas veicinās efektīvāku publisko līdzekļu izlietojumu, lielāku konkurenci un iedzīvotāju uzticēšanos publiskajai pārvaldei.
KNAB vērš uzmanību, ka identificētās risku pazīmes neliecina par pārkāpumu vai nelikumīgu rīcību, bet gan norāda uz nepieciešamību veikt padziļinātu izpēti korupcijas risku cēloņu noskaidrošanai. Padziļinātai izpētei nepieciešami pilnīgāki un kvalitatīvāki dati, nekā šobrīd tie ir publiski pieejami.