Pēc vairāk nekā gada ilgām diskusijām, priekšlikumu izstrādes un publisko iepirkumu sistēmas reformas virzības Saeimā ir izsludināti grozījumi Publisko iepirkumu likumā (PIL) un saistītajos normatīvajos aktos. Līdz ar to publisko iepirkumu veicējiem beidzot ir pieejamas aktuālās likuma nākotnes redakcijas, kas ļauj savlaicīgi gatavoties gaidāmajām izmaiņām un plānot to ieviešanu praksē.
Publisko iepirkumu reforma paredz būtiskas izmaiņas regulējumā, kuru mērķis ir mazināt birokrātiju, palielināt elastību iepirkumu veikšanā, stiprināt pasūtītāju atbildību, uzlabot konkurenci un veicināt efektīvāku publisko līdzekļu izmantošanu.
Pašvaldības ir vienas no lielākajām publisko iepirkumu veicējām valstī, ik gadu organizējot tūkstošiem iepirkumu dažādās jomās – infrastruktūras attīstībā, izglītībā, sociālajos pakalpojumos, transportā, komunālajā saimniecībā un citās pašvaldību funkcijās. Tādēļ skaidrs, prognozējams un praksē piemērojams regulējums ir būtisks priekšnoteikums efektīvai pašvaldību darbībai.
Latvijas Pašvaldību savienība vairākkārt ir uzsvērusi nepieciešamību mazināt pārmērīgu administratīvo slogu publisko iepirkumu sistēmā, vienlaikus saglabājot caurskatāmību, konkurenci un sabiedrības uzticēšanos publisko līdzekļu izlietojumam.
Pieņemtie grozījumi paredz vairākas būtiskas izmaiņas.
Jau šobrīd spēkā stājušās normas paredz:
- birokrātiskā sloga mazināšanu un lielāku elastību piedāvājumu vērtēšanā;
- pasūtītāja atbildības stiprināšanu un iepirkumu iekšējās kontroles sistēmas nozīmes palielināšanu;
- izmaiņas līgumu grozījumu regulējumā;
- ilgtspējīgu un zaļo iepirkumu principu nostiprināšanu;
- precizētu administratīvo sodu piemērošanas kārtību;
- izmaiņas Iepirkumu uzraudzības biroja funkcijās un pilnvarās;
- virkni tehnisku precizējumu regulējumā.
Būtisks ieguvums ir arī izslēgšanas noteikumu regulējuma vienkāršošana. Turpmāk uzņēmējiem būs plašākas iespējas novērst konstatētās nodokļu saistības, savukārt pasūtītājiem samazināsies pārbaužu apjoms attiecībā uz noteiktām personām, kuras saistītas ar kandidātu vai pretendentu.
No 2027. gada 1. janvāra stāsies spēkā:
- jaunais kandidātu un pretendentu izslēgšanas regulējums;
- uzticamības atjaunošanas mehānisms;
- jaunā kārtība attiecībā uz apakšuzņēmējiem un to nomaiņu līguma izpildes laikā.
Savukārt no 2028. gada 1. janvāra paredzētas izmaiņas, kas saistītas ar digitalizāciju un datu pieejamību:
- jauni iepirkumu līgumcenu sliekšņi;
- iepirkumu plānu publiskošana no pirmā eiro;
- plašāka informācijas pieejamība par vienkāršotajiem iepirkumiem;
- informācijas publicēšana par faktiski samaksātajām summām iepirkumos no pirmā eiro.
Tieši šī regulējuma daļa pašvaldībām būs viena no praktiski nozīmīgākajām, jo tā būtiski ietekmēs iepirkumu plānošanas, uzskaites un informācijas publicēšanas procesus.
Pozitīvi vērtējama pieeja, ka reforma tiek ieviesta pakāpeniski. Tas dod iespēju gan pasūtītājiem, gan uzņēmējiem savlaicīgi pielāgot iekšējos procesus, dokumentāciju un informācijas sistēmas, kā arī sagatavoties jaunajām prasībām.
Vienlaikus būtiska būs metodisko materiālu, skaidrojumu un apmācību pieejamība, lai visā valstī nodrošinātu vienotu izpratni par jaunā regulējuma piemērošanu praksē.
Pašvaldības aicinātas jau šobrīd iepazīties ar aktuālajām un nākotnes redakcijām, jo daļa izmaiņu stāsies spēkā pakāpeniski tuvāko divu gadu laikā.
Aktuālā Publisko iepirkumu likuma redakcija un nākotnes redakcijas pieejamas portālā Likumi.lv:
https://likumi.lv/ta/id/287760-publisko-iepirkumu-likums
Detalizētāku informāciju par pieņemtajiem grozījumiem un to ieviešanu iespējams iegūt arī Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē un organizētajos informatīvajos semināros.