Latvijas Jaunatnes padome (LJP) šogad no augusta līdz decembrim veica apjomīgu jaunatnes organizāciju aptauju ar mērķi noskaidrot pašreizējo situāciju un izstrādāt ierosinājumus jaunatnes organizāciju atbalstam. Aptaujā iesaistījās 69 organizācijas no visas Latvijas.
Aptaujas rezultātos atspoguļojas arī jaunatnes organizāciju dažāda veida sadarbība ar pašvaldībām (jaunatnes organizāciju ieskatā). Tāpat ir apkopoti ieteikumi Jaunatnes likuma uzlabošanai, kas skar pašvaldību atbildību jaunatnes jomā, jaunatnes lietu speciālista, jaunatnes darbinieka un neformālās izglītības definējumu.
Daži no pētījuma secinājumiem
* Jaunatnes organizācijām ir zema administratīvā kapacitāte un tās darbojas pēc brīvprātības principa.
* Organizāciju galvenais ienākumu avots ir projektu konkursu finansējums, un visbiežāk organizācijas piedalās dažādos pašvaldību organizētajos projektu konkursos, tomēr, kā norāda jaunatnes jomas pētnieks Gints Klāsons, pašvaldību projektu konkursi parasti ir ar ļoti minimālu finansējumu un minimālu projektu birokrātiju, kas traucē izaugsmei.
* Neraugoties uz to, ka visbiežāk pašvaldības atbalsta jaunatnes organizācijas tieši ar bezmaksas telpu piešķiršanu, telpu trūkums ir viens no šķēršļiem organizāciju veiksmīgākai darbībai, jo īpaši lielākajās pilsētās.
* 61% organizāciju neiesaistās pašvaldību jauniešu domē vai jaunatnes konsultatīvajā komisijā/padomē, jo gan jauniešu domes, gan konsultatīvās komisijas/padomes nepilda Jaunatnes likuma un pašas sev noteiktās funkcijas.
* Jaunatnes jomā iesaistītajiem trūkst vienotas izpratnes par darbu ar jaunatni, savukārt organizācijām trūkst izpratnes par organizāciju vadību un pārvaldību, jo tajās visbiežāk ir jaunieši bez īpašas pieredzes gan organizācijas, gan projektu administrācijā, kas apstiprina to zemo kapacitāti.
* Organizāciju intereses valsts mērogā ir jaunatnes politikas iekļaušana Izglītības un zinātnes ministrijas un pašvaldību dienaskārtībā (32% no respondentiem) un neformālās izglītības atzīšana valsts mērogā (30% no respondentiem), kā arī stabils finansējums nevalstisko organizāciju atbalstam no valsts un pašvaldībām.
Daži no pētījuma priekšlikumiem
* Jaunatnes likumā noteikt jaunatnes darbinieku un jaunatnes lietu speciālistu definējumu.
* Stingrāk definēt pašvaldību atbildību Jaunatnes likumā, kā arī šīs funkcijas stiprināt jaunajā likumā par pašvaldībām.
* Jaunatnes likumā definēt neformālo izglītību un rīkus tā atzīšanai valsts mērogā.
* Jānodrošina stabils finansējums jaunatnes organizācijām, lai tās varētu plānot savu darbu ilgtermiņā un sasniegtu labākus rezultātus to darbībā un jaunatnes politikas plāna mērķu sasniegšanā.
* Veidojot jaunu apmācību programmu jaunatnes darbiniekiem, iesaistīt mācību izstrādē un vadīšanā jaunatnes organizācijas ar ilgtermiņa pieredzi darbā ar jaunatni, kas spēs dalīties labajā praksē un praktiskos ieteikumos.
Pētījums pieejams Latvijas Jaunatnes padomes interneta vietnē šeit.
Saite uz aptauju šeit.
Sagatavojusi Zane Zvaigzne,
LPS jaunatnes lietu speciāliste