Saeima 19. februārī pieņēmusi būtiskus grozījumus Jaunatnes likums, kas paredz modernizēt jaunatnes politiku Latvijā, paplašināt jauniešu līdzdalības iespējas un stiprināt profesionālu darbu ar jaunatni. Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) uzsver, ka jaunais regulējums īpaši nozīmīgs ir pašvaldībām, kurās ikdienā tiek īstenots darbs ar jauniešiem un veidota jauniešu līdzdalības vide.
“Pašvaldības ir tuvākā publiskā pārvaldes institūcija jauniešiem, un tieši vietējā līmenī visbiežāk tiek radītas iespējas jauniešu iniciatīvām, līdzdalībai un personiskajai attīstībai. Tāpēc svarīgi, lai jaunatnes politika būtu skaidra, sistemātiska un balstīta profesionālā darbā ar jaunatni,” uzsver Latvijas Pašvaldību savienība.
Pieņemtie grozījumi paredz pāreju uz kvalitatīvāku un datos balstītu pieeju jaunatnes politikā, vienlaikus stiprinot jauniešu līdzdalības mehānismus un dažādu institūciju sadarbību.
Jauniešu vecuma robeža paplašināta līdz 30 gadiem
Viena no būtiskākajām izmaiņām ir jauniešu vecuma definīcijas paplašināšana. Turpmāk par jauniešiem Latvijā tiks uzskatītas personas vecumā no 13 līdz 30 gadiem, līdzšinējo 13–25 gadu vietā. Šāds regulējums atbilst arī Eiropas līmeņa pieejai jaunatnes politikā.
Vecuma robežas paplašināšana ļaus mērķtiecīgāk atbalstīt jauniešus pārejā no izglītības uz darba tirgu, kā arī sniegt lielākas iespējas iesaistīties sabiedriskajā dzīvē, pilsoniskajās aktivitātēs un starptautiskajā sadarbībā.
Stiprināta jauniešu līdzdalība
Likuma grozījumi paredz ieviest jaunu līdzdalības mehānismu – Nacionālo jaunatnes dialogu. Tas būs konsultatīvs process, kurā jaunieši, jaunatnes organizācijas un jauniešu pašpārvaldes kopā ar valsts institūciju pārstāvjiem diskutēs par jaunatnes politiku ietekmējošiem jautājumiem.
Tāpat grozījumi nostiprina jauniešu domju lomu, paredzot to aktīvāku iesaisti pašvaldību lēmumu pieņemšanas procesos.
Pašvaldību loma darba ar jaunatni sistēmā
Jaunais regulējums paredz arī konkrētākus pienākumus pašvaldībām darba ar jaunatni organizēšanā. Turpmāk pašvaldībām būs jānosaka institūcija, kas atbild par darbu ar jaunatni, kā arī jānodrošina sistēmiska pieeja dažādu jauniešu mērķa grupu sasniegšanai.
Likums paredz arī iespēju pašvaldībām nodrošināt jaunatnes organizācijām iespēju nekomerciālos nolūkos izmantot jauniešu centrus vai citas pašvaldību telpas darba ar jaunatni veikšanai. Tas var veicināt aktīvāku sadarbību starp pašvaldībām un jaunatnes organizācijām un stiprināt jauniešu iesaisti vietējās kopienās.
Vienlaikus paredzēts stiprināt profesionālo kapacitāti darbā ar jaunatni – obligātā pamatkompetenču programma būs jāapgūst ne tikai jaunatnes lietu speciālistiem, bet arī jaunatnes darbiniekiem, kuri strādā pašvaldībās.
Skaidrāka institūciju sadarbība jaunatnes politikā
Likuma grozījumi precizē arī institūciju lomu jaunatnes politikas īstenošanā. Izglītības un zinātnes ministrija koordinēs jaunatnes politikas pētniecību un monitoringu, savukārt Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra turpinās īstenot jaunatnes politikas valsts programmas un attīstīt neformālās izglītības programmas jaunatnes jomas speciālistiem. No 2027. gada šīs funkcijas pārņems Valsts izglītības attīstības aģentūra.
Likums arī paplašina atbalsta iespējas jaunatnes organizācijām, ļaujot tām pretendēt uz finansējumu ne tikai jauniešu iniciatīvām, bet arī organizāciju administratīvās kapacitātes stiprināšanai.
LPS uzsver, ka kvalitatīva jaunatnes politika iespējama tikai ciešā sadarbībā starp valsts institūcijām, pašvaldībām un jaunatnes organizācijām. Pašvaldībām arī turpmāk būs nozīmīga loma, nodrošinot jauniešiem iespējas attīstīt prasmes, iesaistīties sabiedriskajā dzīvē un veidot savu nākotni Latvijā.