Šādi laikapstākļu kontrasti nav tikai nejaušība – tie arvien biežāk ir klimata pārmaiņu izpausme arī mūsu reģionā. Plūdi vairs nav tikai sezonāla neērtība, bet nopietns atgādinājums, ka gan valstij, gan pašvaldībām jābūt gatavām arvien neparedzamākiem laikapstākļiem.
Kamēr operatīvie dienesti šobrīd rūpīgi seko ūdens līmeņa izmaiņām upēs, pašvaldībām un valsts institūcijām ir svarīgi domāt arī par ilgtermiņa risinājumiem. Tieši tādēļ Latvijas Pašvaldību savienības Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēdes laikā 4. martā tika atklāta projekta AdaptationHubs ieviešana Latvijā.
AdaptationHubs ir Eiropas Komisijas programmas “Apvārsnis Eiropa” finansēts divu gadu projekts. Tā mērķis ir visās 27 Eiropas Savienības valstīs veidot nacionālās platformas klimata risku pārvaldībai, stiprinot sadarbību starp valsts institūcijām, pašvaldībām un pētniekiem. Latvijas Pašvaldību savienība ir viens no projekta partneriem.
Sanāksmē piedalījās arī Klimata un enerģētikas ministrijas, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pārstāvji.
Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Irbe informēja par aktuālo plūdu risku pārvaldībā. Viņš uzsvēra, ka šobrīd prioritāte ir operatīvā gatavība, vienlaikus norādot, ka kopā ar ekspertiem un pašvaldībām jau tiek plānoti konkrēti soļi plūdu risku mazināšanai nākotnē. Savukārt Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Ainavu arhitektūras un vides inženierijas institūta asociētā profesore Linda Grinberga iepazīstināja ar dabā balstītiem risinājumiem, piemēram, mākslīgajiem mitrājiem.
Šādi mitrāji palīdz uzkrāt lieko ūdeni plūdu laikā un vienlaikus attīra ūdeni. Tie nav tikai vides projekti, bet arī praktiski un ekonomiski pamatoti inženiertehniski risinājumi. Latvijā šādi projekti jau tiek īstenoti Limbažos, Balvos, Pāvilostā un citviet, turklāt pašlaik ir pieejams pat 100 % valsts finansējums mākslīgo mitrāju izveidei.
Sanāksmes laikā tika atklāta arī Digitālā zināšanu telpa par pielāgošanos klimata pārmaiņām. Tajā vienuviet apkopota informācija par klimata riskiem, pētījumiem, vadlīnijām un labās prakses piemēriem, kas var palīdzēt pašvaldībām pieņemt pārdomātus lēmumus.
Digitālā zināšanu telpa pieejama šeit:
https://www.lps.lv/lv/noderigi/klimata-zinasanu-telpa-nah/
Savlaicīga informācija un zināšanas ir viens no svarīgākajiem instrumentiem klimata risku mazināšanā. Jo labāk pašvaldības izprot dabas procesus un iespējamos scenārijus, jo ātrāk tās var rīkoties un pasargāt iedzīvotājus, infrastruktūru un vidi.
Klimata pārmaiņas prasa ciešu sadarbību starp valsts institūcijām, pašvaldībām un zinātniekiem. Tikai kopīga, uz zināšanām balstīta rīcība palīdzēs Latvijai kļūt noturīgākai pret dabas izaicinājumiem nākotnē.
LPS padomniece vides aizsardzības jautājumos Sandra Bērziņa