No 2026. gada 7. līdz 9. oktobrim Čehijā, Chodovā un Karlovi Vari reģionā, norisinājās projekta “AdaptationHubs” starptautiskās pieredzes apmaiņas brauciens “From Mining Legacy to Resilient and Livable Landscapes”. Tā uzmanības centrā bija bijušo derīgo izrakteņu ieguves teritoriju atjaunošana un pielāgošanās klimata pārmaiņām.
Pieredzes apmaiņā pārstāvēju Dienvidkurzemes novada pašvaldību un kopā ar dalībniekiem no Igaunijas, Zviedrijas, Īrijas un Slovēnijas iepazinu Čehijā īstenotos risinājumus degradētu ainavu atjaunošanā, ilgtspējīgā ūdens apsaimniekošanā un pilsētvides pielāgošanā klimata pārmaiņām. Pasākumā piedalījās arī Čehijas pašvaldību, valsts institūciju un pētniecības organizāciju pārstāvji.
Viens no apmeklētajiem objektiem bija “Envirocentrum Chodov” – pētniecības, izglītības un demonstrējumu centrs, ko izveidojusi Čehijas Dzīvības zinātņu universitāte Prāgā sadarbībā ar Chodovas pašvaldību. Centrs darbojas kā dzīvā laboratorija, kur praksē izmēģina un novērtē risinājumus ūdens apsaimniekošanai, apzaļumošanai un enerģijas izmantošanai. Tā mērķis ir palīdzēt pārbaudītās pieejas izmantot arī citās pilsētās un pašvaldībās.
Apmeklējuma laikā iepazināmies ar centra teritorijā īstenotajiem un plānotajiem risinājumiem: lietusdārziem, ūdens aiztures sistēmām, zaļajiem jumtiem un eksperimentāliem infiltrācijas laukumiem, kuros paredzēts salīdzināt dažādu ūdenscaurlaidīgu materiālu efektivitāti. Centra attīstībā nozīmīga loma paredzēta arī vides monitoringam – sensoru tīklam un meteoroloģiskajiem novērojumiem, kas ļautu sekot risinājumu darbībai un novērtēt to efektivitāti ilgtermiņā.
Iepazināmies arī ar Sokolovas brūnogļu ieguves baseina ainavas atjaunošanas piemēriem. Viens no tiem bija Smolnická atbērtne – aptuveni 616 hektāru plaša teritorija, kas veidota, uzkrājot ieguves darbos pārvietoto grunti un iežus. Vairāku desmitgažu laikā šeit pakāpeniski veikta rekultivācija jeb teritorijas atjaunošana turpmākai izmantošanai. Agrāk atjaunotajās platībās galvenokārt veikta apmežošana, savukārt jaunākajās lielāka uzmanība pievērsta daudzveidīgas ainavas veidošanai, apvienojot zālājus, koku stādījumus, dabisku veģetācijas atjaunošanos un rekreācijas iespējas. Savukārt Bílá voda ūdenstilpe un tās apkārtne parāda, kā ar ieguves teritoriju rekultivāciju saistītu ainavu iespējams veidot par iedzīvotāju atpūtai pieejamu vietu.
Darba sesijā Karlovi Vari pilsētā kopā ar citu valstu pašvaldību un reģionu pārstāvjiem pārrunājām aktuālos klimata riskus, praktiskos pielāgošanās pasākumus un to īstenošanas izaicinājumus. Iepazīstināju dalībniekus ar lietusūdeņu apsaimniekošanas problēmām Šķēdes ciemā Medzes pagastā. Tur blīvā apbūve, nelielie zemesgabali un nepietiekami attīstītā lietusūdeņu novadīšanas infrastruktūra apgrūtina efektīvu risinājumu ieviešanu. Kopīgi apspriedām iespējas izmantot dabā balstītus risinājumus arī vietās, kur jaunas infrastruktūras izbūvei pieejamā platība ir ļoti ierobežota.
Čehijā redzētie piemēri rosināja domāt par līdzīgu pieeju izmantošanu Latvijas pašvaldībās, ciešāk sasaistot teritorijas plānošanu, lietusūdeņu apsaimniekošanu un apzaļumošanu. Īpaši vērtīga šķita pieeja lietusūdeņus iespēju robežās aizturēt to rašanās vietā un veicināt pakāpenisku iesūkšanos augsnē, ņemot vērā konkrētās teritorijas apstākļus. Šādi risinājumi var mazināt slodzi uz lietusūdeņu novadīšanas sistēmām un vienlaikus palīdzēt veidot zaļāku, patīkamāku vidi.
Vēl viena būtiska atziņa bija pašvaldību un pētniecības iestāžu sadarbības nozīme. Chodovas piemērs parādīja, cik vērtīgi ir jaunos risinājumus izmēģināt praksē, novērtēt to darbību un iegūtos datus izmantot turpmākajā teritoriju attīstības plānošanā. Arī Latvijas pašvaldībām šāda sadarbība var palīdzēt izvēlēties vietējiem apstākļiem piemērotus un ilgtermiņā uzturamus pielāgošanās pasākumus.
Sindija Jankovska
ĢIS speciāliste
Dienvidkurzemes novada pašvaldība