Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Izglītības un kultūras komitejas sēdē otrdien, 3. februārī notika diskusijas par Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājumu noteikt prasību par minimālo skolēnu skaitu vidusskolas atvēršanai un lielākā daļa pašvaldību pauda iebildumus pret šo ieceri.
LPS, balstoties uz 2013. gada datiem par skolēnu skaitu pašvaldību vidusskolās, ir veikusi izvērtējumu par IZM ierosinājuma ietekmi uz skolu tīklu pašvaldībās un tas liecina, ka nosacījumiem neatbilst apmēram simts izglītības iestādes.
Nosacījumam “Novadu un republiku pilsētu pašvaldības nepārdala mērķdotāciju, lai nodrošinātu tās administratīvajā teritorijā esošo izglītības iestāžu pedagogu darba samaksu vidējās izglītības pakāpē, ja novada izglītības iestādes 10. klasē ir mazāk nekā 14 skolēnu neatbilst 69 izglītības iestādes.
Savukārt attīstības centros, kur pēc IZM ieceres iecerēts noteikt 18 skolēnu slieksni, nosacījumiem neatbilst izglītības iestādes. Pierīgas novados prasība pēc IZM ierosinājuma būtu 18 skolēni un šim nosacījumam neatbilst sešas izglītības iestādes.
Lielajās pilsētās šī norma būtu 22 skolēni 10. klasē un šādam nosacījumam neatbilst 24 izglītības iestādes.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir paredzējusi, ka pašvaldības mērķdotācijas pilnā apmērā, lai nodrošinātu tās administratīvajā teritorijā esošo izglītības iestāžu pedagogu darba samaksu vidējās izglītības pakāpē saņem par tām izglītības iestādēm, kuras atbilst iepriekšminētajiem nosacījumiem. Tāpat IZM paredz noteikt tiesības atvērt vidusskolas 10. klasi ar mazāku skolēnu skaitu, bet pašvaldībai šādā gadījumā būs jānodrošina trūkstošais finansējums no pašvaldības budžeta.
IZM neparedz arī iespēju mērķdotāciju finansējumu pārdalīt no pamatskolas izglītības pakāpes vidusskolas klašu finansēšanai.
Diskusijā otrdien lielākoties izskanēja negatīvs viedoklis par IZM ierosinājumu, kā vienu no argumentiem minot arī to, ka pašvaldībās šī gada budžeti lielākoties jau ir apstiprināti un nav iespējas jau uz nākamo mācību gadu paredzēt dotācijas to skolu saglabāšanai, kam valsts finansējumu neparedzētu.
Baldones novada pārstāve Karīna Putniņa uzsvēra, ka šāda IZM prasība nav saprātīga, to pamatojot ar datiem, ka vairākās apskatītajās skolās skolēnu skaits astotajā un devītajā klasē ir samērā liels, kas rosina domāt, ka laika gaitā vidusskolas posmā varētu palielināties izglītojamo skaits.
LSP uzsver, ka izvirzot šādus kritērijus, IZM nav vērtējusi ietekmi uz pašvaldību budžetiem un pats svarīgākais – sociālo un teritoriālo atstumtību. Būs ļoti daudz pašvaldību, kam nebūs finansiālu iespēju dotēt skolas, līdz ar to tiks veicināta sociālā atstumtība, ne visiem vecākiem būs iespēja bērnus sūtīt mācīties uz attālākām skolām.
Piedāvājam iepazīties ar LPS veikto izvērtējumu un kartēm par skolām, kas neatbilst IZM iecerētajiem kritērijiem:
Karte - Vispārizglītojošās vidusskolas Rīgā, kas neatbilst IZM kritērijiem (JPG).
Karte - Vispārizglītojošās vidusskolas Latvijā, kas neatbilst IZM kritērijiem (JPG).
Saraksts - Vispārizglītojošās vidusskolas Latvijā, kas neatbilst IZM kritērijiem (PDF).
Piedāvājam iespēju noskatīties sēdes videoierakstu: