12. decembrī Briselē (Beļģija) notikušajā Eiropas Savienības (ES) Reģionu komitejas Dabas resursu komisijas sanāksmē tika atbalstīts Latvijas delegācijas pārstāvja, Grobiņas novada domes deputāta Jāņa Neimaņa priekšlikums atzinumā par nevienlīdzību veselības jomā ES ietvert atsauci uz pienācīgu finansējumu stratēģiju veselības jomā īstenošanai gan valsts, gan pašvaldību līmenī.
2009. gadā Eiropas Komisija pieņēma paziņojumu „Solidaritāte veselībā: samazinot nevienlīdzību veselības jomā Eiropas Savienībā”, kura mērķis bija ar ES politiku starpniecību atbalstīt dalībvalstu aktivitātes nevienlīdzības veselības jomā mazināšanai. Pēdējos gados veselības jomu negatīvi ietekmējuši daudzi faktori, tostarp arī dalībvalstis skārusī ekonomiskā krīze, veselības aprūpes finansējuma samazinājums, kas ietekmējis arī iedzīvotāju pieeju kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem. Tādēļ šā gada septembrī Eiropas Komisijas publicētajā dokumentā ietverta aktualizēta informācija par Eiropas Komisijas pēdējo četru gadu laikā īstenotajām aktivitātēm situācijas uzlabošanai veselības jomā, ietverot salīdzinošu statistikas informāciju no dalībvalstīm. Vērtējot Eiropas Komisijas dokumentu, Reģionu komitejas atzinuma sagatavotāja, Īrijas delegācijas pārstāve Konstance Hanifi (Constance Hanniffy) uzsvēra, ka nevienlīdzību nevar novērst tikai ar situācijas uzlabojumiem veselības jomā vien. „Es rosinu attiecīgajos pārvaldes līmeņos īstenot visaptverošas stratēģijas un to īstenošanā iesaistīt veselības, izglītības, satiksmes un citas ministrijas, kuras bieži sacenšas par finanšu līdzekļu iegūšanu un kurām ne reti ir arī atšķirīgs skatījums par īstenojamām aktivitātēm un resursu izlietojumu. Tāpat savā atzinumā esmu norādījusi uz pašvaldību lomu nevienlīdzības samazināšanā veselības jomā, jo pašvaldības vislabāk pārzina savu iedzīvotāju vajadzības un var nodrošināt iespējami plašāku līdzdalību programmās,” sanāksmē norādīja Hanifi.
Atbalstot īru kolēģes priekšlikumu vairāk iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības nevienlīdzības samazināšanai veselības jomā, Latvijas delegācijas pārstāvis Jānis Neimanis ierosināja dažādo stratēģiju īstenošanai nodrošināt arī pienācīgu finansējumu visos pārvaldes līmeņos – gan valsts, gan pašvaldību. „Būtiski jau diskusiju sākumā norādīt uz atbilstoša finansējuma nepieciešamību vietējām un reģionālajām pašvaldībām, lai tās varētu mērķtiecīgi un efektīvi īstenot daudznozaru pasākumus nevienlīdzības samazināšanai veselības jomā,” savā uzrunā Dabas resursu komisijas sanāksmes dalībniekiem norādīja Neimanis. Viņa priekšlikumu jo īpaši atbalstīja Vācijas un Somijas pašvaldību pārstāvji. Tā, piemēram, Somijas delegācijas pārstāvis Osi Martikainens (Ossi Martikainen) atzina, ka Somijas pašvaldībām esošais finansējums, arī ietverot Eiropas Sociālā fonda līdzekļus, patlaban nav pietiekams vēlamo rezultātu sasniegšanai veselības jomā.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Silvija Šimfa, vērtējot kopumā Reģionu komitejas sagatavoto atzinumu, atzinīgi vērtēja ietverto atsauci uz vietējo un reģionālo pašvaldību lomu sabiedrības veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā, veselības veicināšanā un slimību profilakses jomā. „Latvijā ļoti svarīga pašvaldību funkcija ir veselības veicināšana. Tāpēc sadarbībā ar Latvijas delegācijas pārstāvi Jāni Neimani mums bija būtiski sagatavot priekšlikumu par pienācīga finansējuma nodrošināšanu, lai šis atzinums būtu reālo situāciju atspoguļojošs un veselības politiku ietekmējošs,” atklāja Šimfa. Vienlaikus viņa norādīja, ka Latvijā pašvaldības saskaras ar realitāti, kad to autonomo funkciju skaits nemainās, taču tās kļūst arvien ietilpīgākas. Savukārt, lai šo jauno saturu realizētu, tostarp nodrošinātu efektīvus veselības aprūpes pakalpojumus, finansējums ir izšķirīgs priekšnoteikums.
Runājot par finansējumu nākamajā plānošanas periodā, Eiropas Komisijas Veselības un patērētāju ģenerāldirektorāta pārstāvis Čārlzs Praizs (Charles Prize) atklāja, ka novembrī starp Eiropas Komisiju, Padomi un Eiropas Parlamentu panākta vienošanās par nākamā plānošanas perioda Trešo daudzgadu veselības programmu, proti, tās finansējuma apmēru, līdzfinansējumu un aktivitāšu īstenošanas pārvaldību. „Jaunajā Veselības programmā gan nav ietverta atsevišķa veselības nevienlīdzības prioritāte, taču tās ietvaros iecerētas aktivitātes vairākās svarīgās jomās,” atklāja Praizs. Programmas kopējais budžets plānots 449 394 miljonu eiro apmērā, un to varētu pieņemt nākamā gada pavasarī, kad arī tiks izsludināti uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus aktivitāšu īstenošanai. Nākamajā plānošanas periodā finansējums aktivitātēm veselības jomā tāpat ietverts struktūrfondos, pētniecības un jauniešu programmās.