17. decembrī Eiropas Savienības (ES) Reģionu komitejas Teritoriālās kohēzijas komisijas un Eiropas Parlamenta Reģionālās attīstības komisijas pārstāvji kopīgi diskutēja par būtiskākajiem aspektiem iepriekšējā dienā ES Padomē apstiprinātajā kohēzijas politikas dokumentu kopumā 2014. – 2020. gadam. Sanāksmē abu komisiju un Eiropas Komisijas pārstāvji kopīgi diskutēja par gatavošanos jaunajam plānošanas periodam, partnerības principa ievērošanu un būtiskākajām investīciju prioritātēm nākamajiem septiņiem gadiem.
Jaunā kohēzijas politika no Eiropas perspektīvas
Eiropas Parlamenta Reģionālās attīstības komisijas priekšsēdētāja Danuta Hūbnere (Danuta Hübner) norādīja, ka no 2014. gada 1. janvāra spēkā stājas jaunā ES kohēzijas un reģionālā politika, galvenokārt koncentrējoties uz labākas ekonomiskās vides veicināšanu izaugsmei un jaunām darba vietām. „Naudas nekad nebūs pietiekami, taču šai politikai būtu jāpiesaista jauni investīciju veidi. Tāpēc mums jābūt pārliecinātiem, ka viss jaunās politikas potenciāls ir pilnībā izmantots”, izteicās Hūbnere. Viņa tāpat norādīja, ka vienkāršotās kohēzijas, zivsaimniecības un lauku attīstības regulas nebūs tikai formāls ietvars, bet gan praktisks instruments, kas palīdzēs efektīvi īstenot investīciju politiku. „Nākamais solis ir pēc iespējas drīzāk parakstīt Partnerības līgumus starp dalībvalstīm un Eiropas Komisiju, lai šo investīcijas politiku varētu sākt īstenot,” teica Eiropas Parlamenta komisijas priekšsēdētāja.
Eiropas Komisijas Reģionālās attīstības ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora vietnieks Normunds Popens sanāksmē apstiprināja, ka patlaban notiek konsultācijas par 26 Partnerības līgumiem un izteica cerību, ka ļoti drīz visi Partnerības līgumi tiks apstiprināti. Eiropas Komisija aicinājusi dalībvalstis Partnerības līgumu sagatavošanā pilnībā iesaistīt ieinteresētos partnerus, tostarp pašvaldības: „Mums radies iespaids, ka tas tiek darīts, lai gan vieta uzlabojumiem vēl ir. Dažkārt partneriem netika dots pietiekami daudz laika sagatavot savus komentārus, process varētu būt kvalitatīvāks. Tāpat, ja priekšlikumus nav iespējams ņemt vērā, tad būtu jāsniedz skaidrojums partneriem, kādēļ,” klātesošajiem atklāja Popens. Viņš tāpat jo īpaši uzsvēra nepieciešamību struktūrfondu līdzekļu izlietojuma plānojumā ņemt vērā katras noteiktās vietas vajadzības jeb vietai piesaistītu pieeju. „Šādi mums jārosina reģionālā attīstība,” norādīja Eiropas Komisijas pārstāvis.
Savukārt ar bažām par reģionālo attīstību nākotnē raugās Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas Ivars Godmanis: „Izskatās, ka lielākā problēma būs savienot naudu, kas sadalīta pa 11 tematiskajām prioritātēm, ar teritoriālo plānojumu, lai uzlabotu teritoriju attīstību,” sanāksmē izteicās Eiropas Parlamenta deputāts, aicinot Eiropas Komisijai palīdzēt dalībvalstīm ar risinājumu, kuru atrast dalībvalstīm vienām pašām nebūs vienkārši.
Gaidot jauno periodu Latvijā
Vērtējot Latvijas izstrādātos nākamā plānošanas perioda Partnerības līguma un Darbības programmas projektus un to, vai tajās ņemta vērā vietai piesaistīta pieeja, Latvijas delegācijas Reģionu komitejā pārstāvis, Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja 1. vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš izteicās, ka Ventspils intereses ņemtas vērā daļēji. Vītoliņš atzinīgi novērtēja plānotās aktivitātes ostu attīstībai, kas būtiski atbalstīs Latvijas ekonomikas attīstību. Taču vienlaikus viņš norādīja, ka lielāks atbalsts būtu jānodrošina profesionālajai izglītībai un reģionālajām augstskolām: „Cilvēkiem jāsniedz iespēja, taču šobrīd atšķirības starp Rīgas un reģionālajām augstskolām tikai palielinās. Tas pats ar profesionālo izglītību – nebūtu pareizi, ja tām profesionālās izglītības iestādēm, kuras iepriekšējā periodā saņēmušas atbalstu no struktūrfondu līdzekļiem, jaunajā periodā nebūtu iespējas to iegūt, jo izglītības infrastruktūra nepārtraukti nolietojas,” uzsvēra Vītoliņš.
Nepieciešamību nodrošināt finansējumu jau aizsāktām aktivitātēm arī jaunajā plānošanas periodā tāpat akcentēja Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs, Latvijas delegācijas Reģionu komitejā pārstāvis Inesis Boķis, atklājot, ka Valmierā vēl nav nosiltinātas dažas nozīmīgas sabiedriskās ēkas, kas būtu jāizdara. Vērtējot Eiropas Komisijas noteiktās jaunā plānošanas perioda prioritātes – izaugsme un jaunas darba vietas - saistībā ar Latvijas vajadzībām, Boķis pauda atbalstu investīcijām ražošanas atbalstam un inovācijām: „Nākamajā plānošanas periodā svarīgākais ir nodrošināt finansējumu energoefektivitātei, infrastruktūrai un uzņēmējdarbībai. Mums jāinvestē infrastruktūrā rūpniecības zonās, tas veicinās pašvaldību un līdztekus visas valsts attīstību,” norādīja Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs. Boķis tāpat aicināja pēc iespējas ātrāk vienoties par finansējumu konkrētām aktivitātēm, lai nepagarinātu struktūrfondu investīciju pauzi.