Eiropas Savienības (ES) Reģionu komiteja 12. februārī Briselē (Beļģija) notikušajā Vides, klimata pārmaiņu un enerģētikas komisijas sanāksmē atbalstīja aicinājumu dalībvalstīm sniegt sociālu atbalstu mājsaimniecībām, kuras vairāk kā 10% no saviem ienākumiem spiestas atvēlēt elektroenerģijai un apkurei, to vienlaikus papildinot ar energoefektivitātes paaugstināšanas subsīdijām.
Atzinuma autors, Burgenlandes landtāga deputāts Kristians Illeditss (Christian Illedits) no Austrijas, uzsvēra, ka, ņemot vērā arvien pieaugošo plaisu starp enerģijas cenu pieaugumu un mājsaimniecību ienākumiem, enerģētiskās nabadzības novēršana jānosaka par ES politisko prioritāti. „Situācija ir bīstama, un šādu cilvēku skaits palielināsies. Enerģijai jābūt pieejamām tiesībām, nevis privilēģijai, un cilvēkiem jādzīvo pienācīgā istabas temperatūrā, kas ir no 18 līdz 21 grādam,” norādīja Illeditss. Viņš vērsa uzmanību uz satraucošajiem statistikas datiem: Eiropas Savienībā no 2005. līdz 2011. gadam elektroenerģijas cenas vidēji pieaugušas par 29%, kamēr ASV pieaugums bija tikai par 5% un Japānā par 1%. Enerģētiskā nabadzība skārusi līdz 125 miljoniem Eiropas iedzīvotāju, un Bulgārijā, Latvijā, Lietuvā, Maltā, Portugālē un Rumānijā jau 30% iedzīvotāju nespēj atbilstoši apkurināt savus mājokļus neproporcionāli augsto enerģijas rēķinu dēļ. Latvijas delegācijas pārstāvis, Ogres novada mērs Edvīns Bartkevičs norādīja, ka viņa vadītajā pašvaldībā daudzu mājsaimniecību izdevumi par siltumu un elektrību pārsniedz 10%, jo sevišķi ziemas laikā. Kā daļēju risinājumu šai problēmai viņš saskata valsts atbalstu daudzdzīvokļu māju siltināšanai. To savā ziņojumā atbalstīja arī Illedits, uzskatot, ka mājsaimniecības, kas dzīvo energoefektīvos dzīvokļos vai ēkās, būtu labāk sagatavotas turpmākajiem enerģijas cenu kāpumiem.
Latvijas delegācijas Reģionu komitejā pārstāvis Edvīns Bartkevičs.
Tāpat Reģionu komitejas biedri aicināja īstenot citus atbalsta pasākumus, piemēram, ieviest „izdzīvošanas tarifus”, kas paredz noteikt zemāku cenu tam enerģijas daudzumam, kurš vajadzīgs pamatvajadzību apmierināšanai. Vienlaikus pašvaldību pārstāvji ierosināja ieviest tādus tarifa noteikumus, kas ierobežotu fiksēto maksājuma daļu un tādējādi palīdzētu likvidēt maksāšanas sistēmas, kurās par pirmajām patērētajām vienībām paredzēts augstāks tarifs nekā par pārējām patērētajām vienībām. Tādējādi varētu novērst situāciju, kad finansiāli nelabvēlīgākā stāvoklī nenonāk patērētāji, kuru patēriņš ir neliels.
Pašvaldību pārstāvji sanāksmē arī izteica priekšlikumu ieviest jēdziena „enerģētiskā nabadzība” definīciju, par pamatu izmantojot ES līmenī noteiktu robežvērtību, proti, mājsaimniecības ienākumu procentuālo daļu, ko tās atvēl enerģijai. Par paraugu ierosināts izmantot to dalībvalstu praksi, kas šādu maksimumu – 10% no rīcībā esošajiem ienākumiem – jau noteikušas. Eiropas Komisijas pārstāvis sanāksmes dalībniekiem atklāja, ka, apzinoties problēmu, Komisija patlaban vāc datus par neaizsargāto lietotāju skaitu, jo šādu visaptverošu datu līdz šim Komisijas rīcībā nav bijis. Vienlaikus viņš norādīja, ka šajā plānošanas periodā plānots atvēlēt struktūrfondu finansējumu energoefektivitātes paaugstināšanai, tāpēc Komisija cer, ka dalībvalstis to izmantos arī neaizsargātu lietotāju vajadzībām.
Grieķijas kā Eiropas Savienības Padomi prezidējošās valsts pieprasīto atzinumu par visiem pieejamu enerģiju vēlreiz skatīs Reģionu komitejas aprīļa plenārsēdē, un tā galvenos secinājumus iekļaus maijā notiekošajā Eiropas Savienības Padomes sanāksmē, kurā dalībvalstis pārstāv to prezidenti vai ministru prezidenti.