Kopš ekonomiskās un finanšu krīzes sākšanās pagājuši jau vairāk kā pieci gadi, kas padziļinājuši ne tikai plaisu starp dažādiem sabiedrības slāņiem, bet arī palielinājuši atšķirības starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un to pašvaldībām. Eiropas Savienība un tās dalībvalstis izstrādājušas savas stratēģijas, kā pārvarēt krīzi un samazināt bezdarbu, taču cik efektīvas tās izrādījušās? Par pašvaldību iesaisti ES un dalībvalstu izvirzīto mērķu definēšanā un sasniegšanā vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvji diskutēja 6. Reģionu un pilsētu Eiropas samitā, kas 7. – 8. martā norisinājās Atēnās, Grieķijā.
Savā uzrunā vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvjiem un citiem Samita dalībniekiem Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barozu norādīja, ka krīzes cēlonis Eiropas Savienībā nav vienotā eiro valūta, bet gan nacionālo valstu pārmērīgu parādu rezultāts. Kā pozitīvu piemēru Barozu minēja Latviju, kura pierādījusi, ka krīzi iespējams pārvarēt, un tagad pievienojusies eiro zonai. Vienlaikus viņš atzina, ka iedzīvotāji ne pārāk spēcīgi izjūt ekonomiskās situācijas uzlabošanos, lai gan statistika liecina par atlabšanu. Tāpēc būtu nepieciešama stingrāka teritoriālā dimensija. „Subsidiaritāte nav luksusa prece, bet gan pamata demokrātijas princips! Vietējās un reģionālās pašvaldības ir ļoti svarīgas, lai sasniegtu „Eiropa 2020” mērķus. Mums būtu jāstrādā kopā visos līmeņos un jāstrādā investīcijām,” uzsvēra Eiropas Komisijas priekšsēdētājs.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Ž. M. Barozu 6. Reģionu un pilsētu Eiropas samitā. Foto: RK/Flickr
Barozu viedoklim pilnībā piekrita Latvijas delegācijas ES Reģionu komitejā vadītājs Andris Jaunsleinis, paužot pārliecību, ka atslēga veiksmīgai stratēģijas „Eiropa 2020” realizācijai ir pašvaldību un vienlaikus arī to iedzīvotāju – sabiedrības - cieša iesaiste. „Neveiksme stratēģijas realizācijā iepriekš bija sabiedrības neiesaistīšana. Nacionālās programmas stratēģijas īstenošanai būtu jāapstiprina ne tikai valdībā, bet arī pašvaldībās, kuras atrodas vistuvāk iedzīvotājiem. Tad arī visi kopā valstī būtu atbildīgi par programmu realizāciju,” atzina Jaunsleinis.
Pašvaldību tuvumu iedzīvotājiem kā lielu priekšrocību vietējo vajadzību un interešu pārzināšanā uzsvēra arī Barozu, vērtējot jauno ES struktūrfondu periodu no 2014. līdz 2020. gadam. Viņš izteica cerību, ka šajā periodā struktūrfondi būs labāk sagatavoti konkurētspējīgākiem izaicinājumiem un sniegs vairāk pievienotas vērtības. „Šiem fondiem jābūt teritoriālajai dimensijai, jo vietējās un reģionālās pašvaldības labāk zina vietējās vajadzības. Tas, ko jūs darāt vietējā līmenī, ir perfekti, lai tuvinātu Eiropas Savienību iedzīvotājiem! Mums jāpanāk, lai mūsu struktūrfondu politika radītu investīcijas,” Samita dalībniekiem uzsvēra Barozu.
6.Reģionu un pilsētu Eiropas samitu rīkoja ES Reģionu komiteja sadarbībā ar Atikas reģionu, Grieķijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē, Eiropas Parlamenta Informācijas biroju un Eiropas Komisijas Pārstāvniecību Atēnās. Latvijas delegāciju ES Reģionu komitejā samitā pārstāvēja Latvijas delegācijas vadītājs Andris Jaunsleinis, Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Inesis Boķis, Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs, Grobiņas novada domes deputāts Jānis Neimanis, Saldus novada domes priekšsēdētāja Indra Rassa, Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs un Rīgas domes deputāts Dainis Turlais.