17.maijā Briselē (Beļģija) Eiropas Savienības institūciju Atvērto durvju dienu ietvaros jau otro gadu norisinājās Maizes svētki, Šūmaņa aplī pulcējot Eiropas Savienības dalībvalstu ražotājus, tādējādi ar produktu starpniecību atklājot iedzīvotājiem kultūru dažādību. Latviju šogad pārstāvēja „Svētes maize”, „Bekubode”, Latgales „Špeka veirs”, „Līgas medus” un zemnieku saimniecības „Blūdži” un „Vainadziņi”, piedāvājot nobaudīt un iegādāties Latvijā gatavotu maizi, sieru, medu un kūpinātu gaļu. Viņu dalība tik kuplā skaitā bija iespējama, pateicoties Zemkopības ministrijas atbalstam, kā arī Latvijas Lauku tīkla un uzņēmēju pārstāvēto pašvaldību – Jelgavas, Lielvārdes, Rēzeknes un Tērvetes novada - līdzfinansējumam.
Maizniekmeistars Jānis Dāvids, viens no „Svētes maizes” izveidotājiem, svētkos piedalījās jau otro reizi, un ar atzinību novērtēja, ka šogad svētkos ir gan plašāks piedāvājums, gan arī daudz vairāk apmeklētāju. „Ražotāju un to pārstāvēto valstu ir vairāk, tas priecē! Šogad piedalās arī lietuvieši, cerams, ka nākamgad piepulcēsies arī igauņi,” svētku rezultātu novērtēja Dāvids. Viņa pieredze lieti noderēja Latvijas pārstāvjiem, kuriem šie Maizes svētki bija pirmie, taču ne pēdējie, jo gatavību atgriezties atkal nākamgad izteica visi Latvijas pārstāvji. Vēl jo vairāk jaunām aktivitātēm ārpus Latvijas iedvesmoja daudzu pircēju uzdotais jautājums: „Vai šo var nopirkt arī kaut kur Briselē!?”
Gandarīta ar jauniegūto pieredzi bija arī „Bekubodes” īpašniece Anita Rudzīte, kura šoreiz piedāvāja iepazīties ar Latvijai tik raksturīgo saldskābmaizi un rupjmaizi gan ar klasiskām sastāvdaļām, gan arī ar dažādiem pildījumiem – ne tikai jau mums pierastajiem riekstiem un aprikozēm, bet arī žāvētu gaļu, speķi un ķiplokiem. Interesanti, ka Anita Rudzīte 1990.gados bijusi viena no pirmajām, kura sākusi gatavot maizi ar pildījumiem. Pēc tam, kad privatizēta piemājas kolhoza ēdnīca, Rudzīte nolēmusi, ka neceps kaut ko vienkāršu, bet piedāvās pircējiem savādāku maizi: „Pirmo es izmēģināju rupjmaizi ar lazdu riekstiem, rozīnēm un aprikozēm. Pēc tam jau mēģinājām saldskābmaizi ar riekstiem un augļiem, vēlāk arī radās ideja par maizi ar burkāniem, speķi un ķiplokiem. Tad jau sāc domāt – ko vēl varētu piedāvāt,” ar aizrautību par savas „Bekubodes” attīstību dalījās īpašniece. Tagad jau „Bekubodei” ir doma par kafejnīcas veidošanu un ekskursiju organizēšanu, lai atklātu interesentiem maizes tapšanas procesu.
Latvieši pārsteidza Briseles iedzīvotājus un viesus ne tikai ar baudījumu vēderiem, bet arī dvēselēm. Svētku apmeklētājus ar savām dziesmām priecēja Pūres muzikanti, atskaņojot gan lustīgas latviešu dziesmas, gan arī dažas dziesmas no beļģu folkloras, iemantojot lielu auditorijas uzmanību!
Maizes svētkus jau otro gadu pēc kārtas ar Eiropas Komisijas atbalstu organizēja Šūmaņa kvartāla asociācija. Tāpat ar savu produkciju – maizi un citiem reģionālajiem produktiem – svētkos piedalījās arī ražotāji no Beļģijas, Francijas, Grieķijas, Itālijas, Īrijas, Lietuvas un Spānijas, kā arī virkne vietējo kafejnīcu un maiznīcu.