20. novembrī notika ES Reģionu komitejas (RK) Teritoriālās kohēzijas komisijas (COTER) sēde, kurā piedalījās Grobiņas novada domes deputāts Jānis Neimanis, Ventspils pilsētas domes deputāts Jānis Vītoliņš un Saldus novada domes priekšsēdētāja Indra Rassa. Sēdē izskatīja RK atzinuma projektu par 6. Progresa ziņojumu par Ekonomisko un sociālo kohēziju, kuram tika iesniegti 77 grozījumi (atzinuma projekts un citi sēdes dokumenti)
Notika arī diskusija par ES Kohēzijas politikas nākotni politiskā līmenī. Eiropas Komisija ir aicinājusi RK sniegt teritoriālās kohēzijas definīciju. Jānis Neimanis izteica Latvijas un pašvaldību viedokli par šo jautājumu – uzsverot, ka Kohēzijas politikai pēc 2013.gada ir jāsaglabā tās sākotnējais mērķis – attīstības atšķirību izlīdzināšana starp mazāk attīstītajām teritorijām un pārējo ES. ES ierobežoto resursu un daudzveidīgo izaicinājumu dēļ, 2.mērķa reģioni jeb attīstītāko valstu reģioni (ar IKP pēc pirktspējas paritātes standarta virs 75% no ES vidējā IKP līmeņa) nebūtu atbalstāmi Kohēzijas politikas ietvaros, jo ir apšaubāma šo pasākumu pievienotā vērtība. Neimanis izteica atbalstu teritoriālās sadarbības mērķim jeb 3.mērķim. Attiecībā uz atbalsta saņēmēju loku, Neimanis minēja, ka augstāku efektivitāti var sasniegt, realizējot fokusētu Kohēzijas politiku, kurai nākotnē būtu jākoncentrējas uz sociālekonomisko problēmu risināšanu mazāk attīstītajos reģionos mazāk attīstītajās ES dalībvalstīs. Viņš atzīmēja, ka jārada labi funkcionējošas pārrobežu struktūras ES ārējās robežas reģionos un, ka svarīgi nodrošināt ilgtermiņa finansējumu ārējās robežas reģioniem. Attiecībā uz kritērijiem, Neimanis uzsvēra, ka IKP ir piemērots, pārbaudīts un drošs kritērijs, jo tas atspoguļo patiesās atšķirības starp ES valstīm un identificē mazāk attīstītos reģionus un dalībvalstis ES līmenī. Papildu indikatoru izmantošanu varētu apsvērt KP plānošanai un izvērtēšanai. Savukārt attiecībā uz lauku attīstības programmām, kas pašlaik ir ietvertas Kopējā lauksaimniecības politikas ietvarā, tika izteikts komentārs, ka tās nepietiekami risina lauku attīstības problēmas – tās būtu atbilstoši jāfinansē un jāintegrē nākotnes kohēzijas politikā. Noslēgumā vairāki RK locekļi uzsvēra, ka jāskaidro iedzīvotājiem KP jēga un nozīme.
Sēdē tika izskatīti arī atzinumi par pilsētu mobilitāti un ES stratēģiju Baltijas jūras reģionam.
Dienu iepriekš, 19. novembrī Reģionu komitejā notika diskusija ar Eiropas un nacionālajām pašvaldību asociācijām par Kohēzijas politikas nākotni un topošo RK atzinumu, kurā LPS priekšsēža padomniece ES jautājumos Evita Gržibovska, atbilstoši LR nacionālajai pozīcijai izteica viedokli par šo jautājumu (skatiet info par COTER sēdi). Lielākā daļa Eiropas mēroga asociāciju (Kalnu reģionu asociācija, Robežreģionu asociācija, Eiropilsētas utt.) ir par 2.mērķa (turīgo) reģionu atbalstīšanu no Kohēzijas politikas arī nākamajā programmēšanas periodā pēc 2014.g., savukārt nabadzīgāko reģionu balss dažādos diskusiju forumos ir salīdzinoši klusa. Turpinās diskusija par indikatoriem – lielās valstis lobē sociālā un vides indikatora ieviešanu papildus IKP, kas, šķiet, varētu vēl vairāk palielināt saņēmēju loku.