Foto: Reģionu komiteja.
Latvijas delegācijas Eiropas Savienības Reģionu komitejā pārstāvis Edvīns Bartkevičs 17. oktobrī Boloņā (Itālija) Reģionu komitejas organizētā konferencē „Vietējās un reģionālās stratēģijas klimata pārmaiņu jomā un to ieguldījums gaisa kvalitātes uzlabošanā” iepazīstināja Eiropas Savienības dalībvalstu pašvaldību pārstāvjus ar Latvijas pašvaldību pieredzi gaisa kvalitātes uzlabošanā.
Bartkevičs atklāja, ka pēdējo 20 gadu laikā visās Latvijas pašvaldībās daudz paveikts, lai uzlabotu gaisa kvalitāti - sekmīgi risināta problēma par sēra dioksīda, oglekļa dioksīda un slāpekļa dioksīda emisiju samazināšanu gaisā. Tāpēc pašlaik vides un gaisa kvalitāte Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, ir augsta.
Viens no nozīmīgākajiem soļiem sēra dioksīda izmešu samazināšanā bija padomju laika ogļu katlu māju nomaiņa 1990. gadu beigās, pārorientējoties uz sēru maz saturošiem vai praktiski nesaturošiem kurināmā veidiem - dabas gāzi un atjaunojamiem energoresursiem.
Tāpat Latvijas pašvaldības aktīvi darbojas, lai samazinātu enerģijas patēriņu un oglekļa dioksīda emisijas atmosfērā, apzinoties siltumnīcas efektu izraisošo gāzu problēmu un it īpaši oglekļa dioksīda postošo iedarbību, kas kopā ar saules enerģiju atmosfērā pastiprina zemeslodes uzkaršanu. Bartkevičs arī pastāstīja, ka 2009. gadā tika uzsākta un arī šajā Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas periodā turpināsies atjaunojamo energoresursu izmantošana publiskajās un dzīvojamās ēkās - bērnudārzos, skolās un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās. „Mūsu pašvaldībās notiek ēku siltināšana, modernizētu apkures sistēmu - koka granulu katlu un siltuma sūkņu - izmantošana, kā arī inovatīvu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju ieviešana enerģētikā un transportā,” atklāja Latvijas delegācijas pārstāvis.
Vienlaikus Bartkevičs vērsa uzmanību uz patlaban notiekošajām politiskajām diskusijām par politikas pasākumu kopumu gaisa kvalitātes uzlabošanai Eiropā: „Vēlētos aicināt koncentrēties uz tiesību aktu kvalitāti, nevis lēmumu pieņemšanas tempu, jo īpaši runājot par mērķu noteikšanu 2030. gadam Nacionālo emisijas griestu direktīvas ietvaros. Ir svarīgi, lai visas dalībvalstis izanalizētu situāciju un pārliecinātos, ka būs spējīgas praksē īstenot noteikto ambīciju līmeni!”
Eiropas Komisija 2013. gada nogalē nāca klajā ar jaunu politikas pasākumu kopumu gaisa kvalitātes uzlabošanai Eiropā „Tīru gaisu Eiropā”. Tas noteiks gaisa kvalitātes mērķus un emisiju ierobežojumus nākamajiem 15 gadiem ar mērķi turpināt stingrāku virzību uz gaisa kvalitātes uzlabošanu ilgtermiņā. Priekšlikums paredz jaunus gaisa kvalitātes mērķus laikposmam līdz 2030. gadam, noteikt stingrākas emisiju robežvērtības sešām galvenajām piesārņojošajām vielām (tostarp sēra dioksīdam un slāpekļa dioksīdam), kā arī samazināt piesārņojumu, ko rada vidējas jaudas (1-50 MW) sadedzināšanas iekārtas, piemēram, spēkstacijas ēku blokiem vai lielām ēkām.