Foto: G. Šime.
„Putins ir autoritārs valdnieks, kurš turas pie varas ar brutālām metodēm, taču ir arī labas lietas, kuras notikušas, pateicoties viņam – Putins atdzīvinājis NATO, kas iepriekš bija jau tādā kā tukšgaitā, un arī Eiropas Savienības Enerģētikas savienības izveide tiek paātrināta, pateicoties Krievijas rīcībai,” tā sarunā ar reģionālajiem žurnālistiem un pašvaldību sabiedrisko attiecību pārstāvjiem atzina Krišjānis Kariņš, Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas (EPP/„Vienotība”).
Kariņš uzsvēra, ka pēc Krievijas aktivitātēm Ukrainā Eiropas kolēģi mainījuši uzskatus par šo valsti kā labu sadarbības partneri, tagad to uztverot kā spēku, ar kuru jāsadzīvo, jo Eiropa joprojām ir atkarīga no Krievijas kā lielākā naftas un gāzes piegādātāja. Viena trešdaļa Eiropas Savienības importētās gāzes ir no Krievijas, savukārt caur Ukrainu tiek importēta viena puse no piegādātā dabas resursa, tāpēc Krievijas aktivitātes Ukrainas teritorijā satrauc ne tikai Baltijas valstis, bet visu Eiropu.
Tāpēc, lai palielinātu Eiropas drošību, tiek pastiprināti centieni samazināt atkarību no energoresursu importa. Jaunajā Eiropas Komisijā jaunizveidots enerģētikas savienības komisāra portfelis. „Doma ir savilkt spēkus kopā un strādāt kopīgi, nevis katrs par sevi. Tas nozīmē infrastruktūras izveidošanu tur, kur tās nav; runāt ar Krieviju kopā, iepērkot gāzi, jo tā ir liela starpība cenā un noteikumos, vai gāzi iepērk katra valsts atsevišķi vai visa Eiropas Savienība kopā,” norādīja Kariņš. Viņš tāpat atklāja, ka Krievijai Eiropa kā gāzes pircējs ir vismaz tik pat svarīga kā Eiropai no Krievijas importētā gāze, jo Krievijas budžets balstās uz eksportēto dabas resursu – gāzes un naftas - ienākumiem. Tā, piemēram, divas nedēļas pirms Lietuvas kuģa „Neatkarība”, kurā atradīsies Lietuvas sašķidrinātās gāzes terminālis, pietauvošanās Klaipēdas ostā, Gazprom samazināja gāzes cenu par 20%, baidoties zaudēt tirgu. Eiropas Parlamenta deputāts tāpat uzsvēra, ka viņaprāt nepastāv bīstamība, ka Krievija varētu Latvijai atslēgt gāzes piegādi, bet gan drīzāk jābaidās par pēkšņu un strauju cenas paaugstināšanu. Latvijas pozīcijas spēcīgākas padara Inčukalna gāzes krātuve, no kuras ziemā ar gāzi tiek apgādāta Latvija, Lietuva un Rietumkrievija. Tāpat arī Latvijas pašvaldībās arvien vairāk samazinās gāzes patēriņš, jo ar katru gadu arvien vairāk katlumājās tiek izmantota šķelda. Taču sarunas noslēgumā Kariņš atzina, ka Eiropa netiks galā ar enerģētikas atkarību no Krievijas ne šogad, ne nākamgad, tāpēc Eiropas šī brīža galvenais izaicinājums ir drošība.
Drošības jautājuma nozīmīgumu sarunā ar Latvijas pašvaldību mediju pārstāvjiem uzsvēra arī Eiropas Parlamenta deputāte no Latvijas Sandra Kalniete (EPP/„Vienotība”). Viņa atklāja, ka kopš Krievijas Federācijas prezidenta Vladimira Putina nākšanas pie varas Baltijas un Austrumeiropas valstis kopumā mēģināja brīdināt Rietumeiropu, ka nevar atteikties no aizsardzības budžeta un balstīt ekonomisko attīstību uz Krievijas tirgu, taču šie ieteikumi tika uzskatīti par vēstures pāridarījumu iekrāsotiem. „Rietumu ekonomiskā filosofija balstās uz pragmatismu un abpusēju sadarbības izdevīgumu, taču pēdējā laika notikumi pierādījuši, ka Krievija var darīt arī sev neizdevīgas lietas, kas dziļākajā mērā skar ekonomiku,” savos secinājumos dalījās Kalniete. Viņa tāpat atklāja, ka Latvija par sankciju ieviešanu pret Krieviju maksā visdārgāk, jo tas ietekmē gan mūsu valsts lauksaimniecības nozari, gan budžetu.
Līdzīgu viedokli par sankciju ietekmi pauda arī Andrejs Mamikins, jaunievēlētais Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas (S&D/„Saskaņa”). Viņš norādīja, ka viņaprāt sankcijas līdz šim Krievijas Federāciju nav ietekmējušas, izņemot aizliegumu Krievijas bankām refinansēties starptautiskos tirgos: „Eiropas Savienība nevar ieviest sankcijas pret privātām kompānijām, tikai pret valsts uzņēmumiem. Taču Putins var sodīt privātos uzņēmumus, un viņš sodīja visus lauksaimniekus Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tāpēc uzskatu, ka šajā sankciju karā Krievija ir lielāka vinnētāja.” Vienlaikus viņš pauda viedokli, ka vairākums Latvijas teritorijā dzīvojošo krieviski runājošo iedzīvotāju, lai arī dažkārt kritiski pret Latvijas valdības lēmumiem, tomēr atbalsta Latviju, turpinās dzīvot un maksāt nodokļus Latvijā. Uz žurnālistu jautājumiem, ko Mamikins domā par Krievijas iespējamo iebrukumu Latvijas teritorijā, viņš atbildēja, ka viņš nespēj vizualizēt šādu situāciju un netic, ka lielākā daļa Latgales iedzīvotāju nobalsotu par atdalīšanos no Latvijas.
14 Latvijas pašvaldību sabiedrisko attiecību speciālisti piedalījās Eiropas Komisijas un Eiropas Komisijas Pārstāvniecības Latvijā organizētā Latvijas žurnālistu un pašvaldību pārstāvju vizītē Eiropas Komisijā un Eiropas Parlamentā, kas norisinājās Briselē no 3. līdz 6. novembrim.