Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

Govs nav dzīvnieks, kuru var izslēgt jeb nākotne pēc piena kvotu atcelšanas

Eiropas Reģionu komitejas Dabas resursu komisijas sanāksmes dalībnieki 5. martā Briselē diskutēja par piena nozares nākotni Eiropas Savienībā pēc piena kvotu sistēmas atcelšanas. Īpaša uzmanība tika pievērsta Baltijas valstīm, kurās prognozē arvien straujāku piena nozares darbības pārtraukšanu un kuras patlaban negatīvi ietekmē arī Krievijas embargo.

Atzinuma autors, Overņas reģiona (Francija) prezidents Renē Sušons (René Souchon), atzinumā aicināja izstrādāt arī plašu lauku attīstības plānu Baltijas valstīm, kurās pēc piena kvotu atcelšanas piena lopkopības saimniecībām būs grūta nākotne, jo piena lopkopība pašlaik ir lauku apgabalu struktūras pamatā. Vienlaikus Sušons arī norādīja, ka, neskatoties uz nesenos Eiropas Komisijas pētījumos ietvertajām prognozēm par arvien straujāku piena lopkopības nozares pārtraukšanu gandrīz visās Eiropas Savienības Austrumeiropas dalībvalstīs, patlaban trūkst atbilstīgu pasākumu šīs situācijas uzlabošanai.

Sanāksmē piedalījās arī Latvijas Pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā Lauksaimniecības, pārtikas, veterinārijas, meža un zivsaimniecības politikas nodaļas vadītājs Aivars Lapiņš, kurš uzsvēra, ka piena lopkopības sektors ir atšķirīgs no citiem lauksaimniecības nozares sektoriem un prasa īpašu uzmanību. „Govs nav dzīvnieks, kuru var izslēgt; tā jāslauc katru dienu un mēs to labi apzināmies. Šajā sektorā atšķirībā no citiem nevar pagaidīt vai produkciju ilgstoši uzglabāt,” norādīja Lapiņš. Vienlaikus viņš norādīja, ka lauksaimniekiem nepieciešama stabilitāte un, domājot par kopējās lauksaimniecības politikas reformu, būtiski atbalsta pasākumus nodrošināt tur, kur tie visvairāk nepieciešami, kā arī skatīties reģionālā griezumā, nevis ņemt vērā tikai Eiropas Savienības vidējo līmeni: „Pasākumi jāsniedz tur, kur tie visvairāk nepieciešami, nevis visiem vienādi, citādi dodam visiem pa santīmam, bet nekādas jēgas nav.” Vienlaikus Lapiņš arī atklāja, ka kopš janvāra dalībvalstu lauksaimniecības lietu ministri regulāri tiekas un diskutē par piena lopkopības sektoru un tā nākotni, taču dalībvalstu viedokļi ir atšķirīgi.

Arī Latvijas delegācijas Reģionu komitejā loceklis, Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs uzsvēra, ka šis Reģionu komitejas atzinums par piena nozares nākotni ir ļoti svarīgs, jo īpaši tāpēc, ka dalībvalstu viedoklis par piena kvotu atcelšanu ir ļoti dažāds. Lielmežs uzsvēra, ka Latvija ir cerību pusē, jo jau ilgāku laiku Latvijas piena lopkopības attīstītāji, ieguldot lielus līdzekļus, gatavojušies šīm izmaiņām: „Latvija piena kvotu sasniedza jau pirms diviem gadiem, un daudzām saimniecībām šī piena kvotu izpilde un maksājumi par pārpildi bijuši ļoti apgrūtinoši. Vēl jo vairāk Krievijas embargo ieviešana piena produktiem lika daudzām saimniecībām pārorientēties.” Vienlaikus Latvijas delegācijas pārstāvis atzina, ka Latvijas lauksaimniekiem nav viegli konkurēt Eiropas Savienībā, taču izteica cerību, ka Latvija kā sena piena lopkopības tradīcijām bagāta valsts būs pietiekami konkurētspējīga šīs nozares attīstībā.

Piena kvotu sistēmu plānots atcelt 2015. gada aprīlī, kas nozīmē, ka turpmāk nebūs kvantitatīvu ierobežojumu piena ražošanai. Piena kvotas tika ieviestas 1984. gadā, savukārt piena nozares liberalizācija sākās ar 2003. gada reformām.