Latvijas delegācijas Reģionu komitejā (RK) pārstāve, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa 24. aprīlī Briselē notikušajā RK Pilsoniskuma, pārvaldības, institucionālo lietu un ārlietu komisijas sanāksmē diskusijā par Eiropas kaimiņattiecību politikas pārskatīšanu uzsvēra, ka ļoti būtiski kaimiņattiecību politiku veidot ne tikai valdību līmenī, bet arī pašvaldību vidū.
Bērziņa savā uzrunā sanāksmes dalībniekus aicināja veicināt tādu politiku, kas balstīta uz pašvaldību un iedzīvotāju sadarbību: „Kuldīgas novadam ir sadraudzības pašvaldība Mcheta Gruzijā. Ja katrai mūsu pārstāvētajai pašvaldībai būtu sadraudzības pašvaldība kādā no valstīm, kuras aptver Eiropas kaimiņattiecību politika, tas veicinātu kopīgas izpratnes par dažādiem politikas procesiem veidošanu, kā arī vairāk iesaistītu mūsu iedzīvotājus kaimiņattiecības politikas veidošanā.” Latvijas delegācijas pārstāve tāpat norādīja, ka 20. - 21. maijā Rīgā notiekošajam Austrumu partnerības samitam šajos sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos jākalpo kā skaidram signālam, ka Austrumu partnerība ir ilgtermiņa stratēģija un Eiropas Savienība to atbalsta.
Nepieciešamību iesaistīt sabiedrību veiksmīgā Eiropas kaimiņattiecību politikas veidošanā uzsvēra arī Reģionu komitejas ziņotājs jautājumā par Eiropas kaimiņattiecību politikas pārskatīšanu, Grieķijas delegācijas pārstāvis Nikolajs Hiotakis (Nikolaos Chiotakis). Hiotakis norādīja, ka ne visi partneri – vai tas būtu Austrumeiropā, vai Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā – meklē ciešākas sadarbības iespējas ar Eiropas Savienību. Tāpat ne visas valstis uzskata, ka to vēlēšanās ņemtas vērā, ne visās valstīs ir pietiekami stabilas valdības, tāpēc ne vienmēr tālākā sadarbība starp Eiropas Savienību un partnervalstīm un reformas ir veiksmīgas. „Līdz šim šis jautājums gandrīz pilnībā bijis valstu valdību ziņā, taču kaimiņattiecību procesā būtiski uzņemties lomu arī pašvaldībām. Tieši pašvaldībās ir iedzīvotāju vēlēti pārstāvji, kas tās padara atšķirīgas no citiem partneriem – nevalstiskajām organizācijām un uzņēmējiem,” uzsvēra Hiotakis.
Eiropas Komisija uzsāka apspriedi par Eiropas kaimiņattiecību politikas nākotni šā gada martā. Pēdējo reizi šī politika tika pārskatīta 2011. gadā. Ņemot vērā kopš tā laika notikušās svarīgās pārmaiņas kaimiņvalstīs, pašlaik ir būtiski pamatīgi pārskatīt principus, uz kuriem balstās šī politika, kā arī tās darbības jomu un instrumentu izmantošanas kārtību. Eiropas Komisijas mērķis ir līdz jūnija beigām pēc iespējas plašākā mērogā apspriesties gan ar partneriem kaimiņvalstīs, gan ar ieinteresētajām personām visā Eiropas Savienībā. Pēc šīs apspriešanas rudenī tiks publicēts paziņojums, kurā tiks izklāstīti ierosinājumi par turpmāko Eiropas kaimiņattiecību politikas virzību.