Eiropas Reģionu komitejas Ekonomikas politikas komisijas sēdē 15. jūlijā Briselē (Beļģija) diskusijās par Pakalpojumu tirdzniecības nolīgumu (TiSA) Latvijas delegācijas Reģionu komitejā pārstāvis, Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un sadarbības jautājumos Gunārs Ansiņš sanāksmes dalībniekiem norādīja uz negatīvajām sekām, kādas līguma parakstīšana varētu radīt vietējām un reģionālajām pašvaldībām.
Ansiņš aicināja Eiropas Komisijas un dalībvalstu valdību pārstāvjus ievērot atklātuma politiku un vairāk konsultēties ar iedzīvotājiem līguma saunu gaitā. „Protams, pozitīvi, ka pēc nolīguma parakstīšanas Eiropas Savienības ekonomika varētu pieaugt par 5%. Taču, runājot par iedzīvotājiem, rodas vairāki būtiski jautājumi, piemēram, kā šis nolīgums varētu negatīvi ietekmēt sabiedriskās ēdināšanas jomā sniegtos pakalpojumus un sekojoši radīt vietējām un reģionālajām pašvaldībām papildu izdevumus veselības un sociālajā nozarē,” uzsvēra Latvijas delegācijas pārstāvis.
Eiropas Komisijas Tirdzniecības ģenerāldirektorāta nodaļas vadītājs Injacio Iruarisaga (Ignacio Iruarrizaga) uzsvēra, ka TiSA ir politisks un ekonomisks nolīgums, taču par sociālajiem standartiem sarunas nenotiek. „Eiropas Savienības sociālie standarti ir mūsu izvēle, kas nākotnē var mainīties, jo mēs varētu izvēlēties piemērot vēl augstākus standartus. Tāpat TiSA priekštecī Vispārējā vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību, kas stājās spēkā 1995. gadā, mēs arī iekļāvām atrunu par darbaspēka klauzulām, kas noteica Eiropas Savienības dalībvalstu lēmumu pieņemšanu darba tiesību jomā, iekļaujot tādus jautājumus kā minimālā alga, darba devēju un darba ņēmēju vienošanās,” norādīja Eiropas Komisijas pārstāvis.
Savukārt Eiropas Parlamenta referente par TiSA Vivjena Redinga (Viviane Reding) vērsa sanāksmes dalībnieku uzmanību, ka ar šo nolīgumu Eiropas Savienība vēlas panākt lielākas Eiropas Savienības iedzīvotāju tiesības. „Labs TiSA nolīgums nozīmē lielākas Eiropas Savienības patērētāju tiesības un mazākus šķēršļus Eiropas Savienības uzņēmumiem. Tas nav pieļaujams, ka ārzemju uzņēmumiem, kas ienāk Eiropas Savienības tirgū, nav tik pat stingri noteikumi kā mūsu uzņēmumiem, kuri vēlas strādāt ārpus Eiropas Savienības. Tāpēc mums jānodrošina, ka spēles noteikumi ir godīgi, jo par noteikumu trūkumu maksās mūsu, Eiropas Savienības, uzņēmumi,” uzsvēra Reding.
TiSA ir tirdzniecības nolīgums, par kuru patlaban norit sarunas starp 24 Pasaules Tirdzniecības organizācijas biedriem, ieskaitot ES, kuri pārstāv 68% no pasaules pakalpojumu tirgus. Pakalpojumu nozīme gan globālajā, gan katras Eiropas Savienības dalībvalsts ekonomikā kļūst arvien būtiskāka. Nolīguma mērķis ir pavērt jaunas iespējas tirgus piekļuves saistībās un uzlabot starptautiskos standartus. Eiropas Savienība ir pasaules lielākais pakalpojumu eksportētājs, nodrošinot pakalpojumu nozarē darbavietas desmitiem miljonu darba ņēmēju. Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalstis, kuras iesaistījušās sarunās par TiSA, vēlas atvērt pakalpojumu tirdzniecību savā starpā. Tāpēc TiSA pamats ir patlaban pastāvošā Vispārējā vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (VVPT), kas ietver visas Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalstis. Tas nozīmē, ka, ja pievienojas pietiekami daudz Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalstu, tad TiSA varētu kļūt par jaunu, plašu Pasaules Tirdzniecības organizācijas līgumu.