22. septembrī Briselē (Beļģija) Reģionu komitejas Sociālās politikas, izglītības, nodarbinātības, pētniecības un kultūras komisijas (SEDEC) sanāksmes debašu centrā bija jautājums par darbaspēka mobilitāti Eiropas Savienībā. Šis jautājums aktualizējies, jo Eiropas Komisija gada nogalē plāno nākt klajā ar Darbaspēka mobilitātes pakotni, tādējādi stiprinot efektīvāku un godīgāku darbaspēka mobilitāti, labāk koordinējot sociālās drošības sistēmas un uzlabojot EURES – Eiropas darba mobilitātes portāla - darbību.
Eiropas Parlamenta EMPL komitejas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja, Eiropas Parlamenta deputāte Marīta Ulvskūga (Marita Ulvskog) debatēs atgādināja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera pirms gada izteikto aicinājumu nodrošināt visās dalībvalstīs „vienlīdzīgu samaksu par vienādu darbu”. „Mums nepieciešama konkurence, kur nesacenšamies viens ar otru Eiropas Savienībā. Mums jāveicina konkurence tādējādi, ka cilvēkiem tiek attiecīgi maksāts par to, ko viņi dara. Būtu jāsacenšas ar labākajām prasmēm un tehnoloģijām, nevis zemākām algām vai sliktākiem darba apstākļiem,” uzsvēra Ulvskūga. Vienlaikus viņa vērsa uzmanību uz joprojām pastāvošajām atšķirībām atalgojumā Austrumu un Rietumeiropas valstīs.
Latvijas delegācijas pārstāvis, Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis norādīja uz darbaspēka mobilitātes jautājuma duālo dabu un ietekmi uz pašvaldībām. No vienas puses, Eiropas Savienības pilsoņiem tā ir iespēja, taču no otras puses, vēl arvien pastāvot algu atšķirībām starp vecajām un jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, pēdējās joprojām nespēj konkurēt atalgojuma ziņā un zaudē savu darbaspēku par labu Rietumeiropas valstīm. Tā, piemēram, viņš atklāja kādu paradoksu – Rundāles novadā esošajā profesionālajā vidusskolā iespējams apgūt pavāra profesiju, taču pašā Rundāles novadā pavāru trūkst. Audzēkņi dodas mācību praksēs ārpus Latvijas un pēc skolas beigšanas saņem darba piedāvājumus no ārzemju uzņēmumiem, izvēloties pamest Latviju un strādāt ārpus valsts, kur saņem labāku atalgojumu.
Arī SEDEC komisijas priekšsēdētāja Jomi Renstrema (Yoomi Renström) uzsvēra, ka gan finanšu krīze, gan izmaiņas Eiropas politikā un ekonomikā ietekmējušas darbaspēka mobilitātes tendences Eiropas Savienībā. „Mums, pašvaldību politiķiem, ir zināmi darbaspēka mobilitātes negatīvie aspekti, kā arī tas, ka darba apstākļu pakāpeniska pasliktināšanās veicina sociālo dempingu,” uzsvēra Renstrema, aicinot Eiropas Komisiju nākt klajā ar visaptverošu priekšlikumu kopumu darba mobilitātes pakotnes ietvaros, vienlaikus gan aizstāvot brīva darbaspēka kustības principu, gan arī novēršot ļaunprātīgu šī principa izmantošanu.