ES Reģionu komiteja 12.janvārī rīkoja trešo konsultāciju ar reģionu pārstāvjiem par Kohēzijas politikas nākotni (RK atzinuma projektu par šo jautājumu gatavo vācietis M.Schneider). Pirmā konsultācija bija vispārīga, tajā arī tika izteikt LPS viedoklis, balstoties uz LR nacionālo pozīciju; otrā konsultācija notika ar 2.mērķa jeb konkurētspējas reģioniem. RK atzinumu plānots skatīt 26.februārī COTER sēdē un pieņemt RK plenārsēdē aprīlī.
Jāatzīmē, ka M.Schneider pārstāv reģionu, kurš zaudēs pārejas reģiona statusu nākamajā periodā.
Vairāki ES reģioni šī perioda beigās zaudēs Konverģences statusu, daudzus Konkurētspējas reģionus ietekmē ekonomiskās krīzes sekas. Daudzās jaunajās dalībvalstīs galvaspilsētu reģionos ir bijusi vērojama strauja izaugsme, un tie pārsniegs 75% robežu.
RK atzinuma gatavotājs vēlējās diskutēt par šādiem jautājumiem:
• Kāda ir specifiskā pārejas reģionu situācija un to loma Kohēzijas politikā?
• Kā KP varētu ņemt vērā pārejas nākamajā SF plānošanas periodā?
Eiropas Komisijas Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta (DG REGIO)
pārstāvis Eric Von Breska atzina, ka jābūt taisnīgai attieksmei pret pārejas
reģioniem (phasing-in & out regions), jo reģioni ar ļoti līdzīgu IKP rezultātā
kvalificēsies krietni mazākiem atbalsta apjomiem. Tāpat viņš atzina, ka
jārisina fondu apgūšanas problēma (absorption), neskatoties, ka noteikumu
apstiprināšana aizkavējās, jārod iespēja vienmērīgi apgūt līdzekļus.
Turpinājumā viņš rosināja padomāt par vairākiem aspektiem: kāds varētu būt
slieksnis, lai pretendētu uz KP 1.mērķa līdzekļiem - 75 % vai augstāks? Cik
lielu skaitu iedzīvotāju tas skars? Kāda būs ietekme uz budžetu? Kurus gadus
ņems par atskaites punktu (2007-2008-2009?)
Breska minēja, ka konverģences reģionos dzīvo un KP ietekmē 160 miljonus
iedzīvotāju, no kuriem nākamajā periodā apmēram 30 - 40 milj. zaudēs daļu
atbalsta. Šobrīd pārejas reģionos dzīvo apm. 40 miljoni, arī daļa zaudēs
atbalstu. Tāpat ir 2.mērķa reģioni, kurus ietekmē krīze & kuru IKP samazinās,
regresējošie reģioni. Retoriski uzdeva jautājumu, vai vajadzētu ieviest vidējo
(intermediate) mērķi, bez sasaistes ar 1. vai 2.mērķi pagātnē, bet balstoties uz
reālo ekonomiski sociālo situāciju reģionā.
Jādiskutē par 2 variantiem:
1) Pārejas reģioni no 75-90% vai 75-100% (new transitional scheme). 90% slieksnis nav nekas jauns, jau eksistē Kohēzijas fonda kontekstā + ir virkne citu argumentu šī % atbalstam. Pretarguments – vājinātos 2.mērķa reģionu situācija. Atšķirība starp 90 un 100% ir aptverto iedzīvotāju skaitā, kas varētu būt pat uz pusi lielāks.
2) 2.opcija - ņemt par pamatu 2000.-2006.g. sistēmu. Skaidru konverģences mērķi 75%, atbalstu saņemtu tikai tie reģionu, kuri nedaudz pārsniegtu 75%, pārējie nē, jo tie jau pašlaik ir phasing in or out.
Turpinājumā vairāki pārejas reģioni uzstājās un aizstāvēja ideju par KP
atbalstu nākotnē pārejas reģioniem - Cornwall, Mazovia wojewodship, Wallonia, Mecklenburg-Vorpommern, Murcia. Tie visi līdz šim ir saņēmuši
ievērojamus KP līdzekļus (piemēram, Mazovia – 1,8 mijardus eiro) un viņu
izaugsme ir ievērojami uzlabojusies, kā rezultātā, zaudējot esošo statusu, viņi
varētu zaudēt ievērojamus SF līdzekļus. Visi kā viens uzsvēra, ka svarīgi
saglabāt esošās attīstības tendences un atbalstīt pārejas reģionus, īpaši
radošus projektus. Visi uzsvēra, ka jāņem vērā 2009.g. statistika un krīzes
ietekme. Tāpat lielākā daļa ziņotāju nebija apmierināti ar IKP kā vienīgo
rādītāju. Ka līdzīgiem reģioniem jābūt līdzīgai atbalsta intensitātei.
Poļu pārstāvis uzsvēra patiešām milzīgās atšķirības reģiona iekšienē gan
bezdarba rādītājos, gan atalgojuma un arī IKP). Valonijas pārstāve uzsvēra
teritoriālās sadarbības mērķa nozīmi (Interreg). Mazliet atšķirīgāks viedoklis
bija Meklenburgas pārstāvim, kurš uzsvēra, ka robežai jābūt, un 75% ir
piemērota robeža, atbalstam jākoncentrējas uz visvājākajiem reģioniem, tāpat
atzina, ka tikai IKP ir uzticams kritērijs, citu šobrīd nav, bet vienlaikus tomēr
atzina, ka jāatrod risinājums pārejas reģioniem, ka varbūt 75-90% opcija ir
atbalstāma.
M.Schneidervēlreiz uzsvēra, ka vēl vienam atsevišķam mērķim jābūt pārejas
reģioniem. 2 iemesli – kritēriji un fleksibilitāte IKP izmantošanā. 75% viņš
nodēvēja par „iron curtain”, kas ir jālauž, jo tas neatbilst realitātei.
Atvērtās diskusijas laikā tika uzsvērts, ka jāņem vērā krīzes ietekme, ka
varbūt arī IKP nav labs, bet vienīgais uzticamais - varbūt jādomā par citu
mērogu, kurā piemērojam šo kritēriju. Tāpat bija aicinājums EK nebalstīties
tikai uz statistiku, bet uz reālo ekonomiski sociālo, izprast iemeslus, kāpēc
situācija, piem., pasliktinās vai nemainās un otrādi. References gadiem jābūt
2009.-2010. – tad tas būs labs pamats.
Klausoties diskusiju, bija skaidrs, ka „cīņā” par ES atbalstu, potenciālie
saņēmēji ir gatavi izmantot visus līdzekļus un idejas, lai panāktu sev pēc
iespējas izdevīgāku „darījumu”.
Sagatavoja: Evita Gržibovska, evita@lps.lv