Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

Dalīšanās ekonomikas negatīvā ietekme uz pašvaldību budžetiem neizvērtēta

Gelzenkirhenē (Vācija) Reģionu komitejas 28. - 29. septembrī  Ekonomikas politikas komisijas (ECON) sanāksmē apstiprināja vairākus Latvijas delegācijas Reģionu komitejā iesniegtos priekšlikumus atzinumam par dalīšanās ekonomikas vietējo un reģionālo dimensiju. Tajos Latvijas delegācija galvenokārt vērsa uzmanību uz šīs jaunās ekonomikas formas iespējamo negatīvo ietekmi uz pašvaldību budžetiem.

Dalīšanās ekonomika ir uzņēmējdarbības veids, kas balstās kopīgā resursu izmantošanā, ļaujot klientiem piekļuvi precēm un pakalpojumiem, tos neiegūstot īpašumā. Šādu uzņēmējdarbības modeli izmanto arī Kalifornijā bāzētā transporta tīkla kompānija Uber, kura izveido un vada Uber mobilo aplikāciju, kas ļauj patērētājiem ar viedtālruņa palīdzību nosūtīt brauciena pieprasījumu, kas tālāk tiek nodot Uber autovadītājiem, kas nodrošina pakalpojumu ar savu automobili. Šis pakalpojums pieejams aptuveni 58 valstīs un 300 pilsētās visā pasaulē, taču daudzviet pretrunīgi vērtēts. Piemēram, Briseles Tirdzniecības tiesa 24. Septembrī atzinusi aplikāciju Uberpop par nelegālu un pieprasījusi Uber uzņēmumam to apturēt. Tāpat aplikācija Uberpop, kas ļauj izmantot neprofesionālu autovadītāju pakalpojumus par zemāku samaksu, ir aizkliegta Francijā jau kopš šā gada sākuma.

Latvijas delegācijas vadītājs Andris Jaunsleinis sanāksmes dalībniekiem norādīja, ka uzņēmumi, kuru mērķis ir gūt peļņu, dažkārt nekorekti izmanto dalīšanās ekonomikas platformu, vienlaikus nenodrošinot darbiniekiem sociālā nodrošinājuma garantijas un tādējādi gan negatīvi ietekmējot iedzīvotāju labklājību, gan arī valsts un pašvaldību budžetus. „Nodokļu apiešana un nodokļu nemaksāšana ir cēlonis Eiropas Savienības dalībvalstu un to vietējo un reģionālo pašvaldību potenciālo nodokļu ieņēmumu zaudējumiem, kas īpaši kritiski vērtējams laikā, kad daudzās dalībvalstīs joprojām tiek īstenota taupības politika,” uzsvēra Jaunsleinis. Vienlaikus viņš aicināja turpmāk sekot, kādās jomās dalīšanās ekonomika attīstās un kā tā ietekmē makroekonomiskos rādītājus, lai dalīšanās ekonomika neattīstītos kā nodokļu optimizācijas shēma.

Reģionu komitejas ECON sanāksmē Latvijas delegāciju pārstāvēja delegācijas vadītājs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un sadarbības jautājumos Gunārs Ansiņš un Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs.

Ziņas autors: Agita Kaupuža, LPS pārstāvniecības Briselē vadītāja