Komiteja atzinīgi vērtē stratēģijā “Eiropa 2020” noteiktos mērķus un pārvaldības veidu, tomēr uzsver, ka stratēģija nebūs pietiekami efektīva, ja vietējo un reģionālo pašvaldību loma aprobežosies ar pieņemto lēmumu īstenošanu. Pēc tam, kad Komisija pieņēma paziņojumu “Eiropa 2020 — viedas, iekļaujošas un ilgtspējīgas izaugsmes stratēģija”, Reģionu komitejas priekšsēdētāja Mercedes Bresso kdze savā uzrunā atzīmēja, ka “ierosinātā stratēģija ir reālāka nekā apspriežamajā dokumentā izklāstītā stratēģija, par ko Komiteja savu viedokli pauda 2009. gada nogalē. Stratēģijā “Eiropa 2020” beidzot ir noteikti pasākumi izkļūšanai no krīzes, kas tik smagi skārusi mūsu uzņēmumus, iedzīvotājus un teritorijas.” Priekšsēdētāja uzskata, ka stratēģija “Eiropa 2020” ir jāvērtē pozitīvi, jo tajā ir ietverti risinājumi izkļūšanai no krīzes un arī turpmākās pamatnostādnes, kas atbilst Eiropas sociālajam modelim, nevis ir pretrunā tam.”
RK priekšsēdētaja tomēr pauž arī nožēlu, ka stratēģijā “Eiropa 2020” nav pilnībā izvērtētas Lisabonas stratēģijas neveiksmes sekas. “Stratēģijā “Eiropa 2020” nav pietiekami mobilizēti visi pieejamie virzītājspēki. Tā būtu daudz efektīvāka, ja vietējām un reģionālajām pašvaldībām būtu iespēja aktīvāk piedalīties valstu reformu programmu un vadošo iniciatīvu izstrādē, un nevis tikai to īstenošanā”, uzsver Bresso kdze. Vēl sliktāk ir tas, ka stratēģija tās pašreizējā versijā skar tikai valstu līmeni, neņemot vērā, ka daudzās valstīs tieši reģioni ir ekonomikas politikas jomas galvenie dalībnieki: atbalsts gan inovācijai, gan mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, mūžizglītībai, profesionālās kvalifikācijas sistēmām utt. “Maigi izsakoties, tā ir vilšanās”, piebilst Bresso kdze.
Turklāt RK negatīvi vērtē to, ka stratēģijā nav paredzēti konkrēti pasākumi teritoriālās kohēzijas īstenošanai. “Mēs nevaram palaist garām šādu izdevību, kad tikko ir stājies spēkā Lisabonas līgums,” uzsver Bresso kdze. Tāpēc RK darīs visu iespējamo, lai “iekļaujošā izaugsme” kļūtu par realitāti. Mums jāiesniedz tādu vadošo iniciatīvu priekšlikumi, kas teritoriālo dimensiju saistītu ar sociālo kohēziju, piemēram, par publisko pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanu.”
Viedās, ekoloģiskās un iekļaujošās izaugsmes trīskāršais mērķis, kā arī 7 ierosinātās vadošās iniciatīvas atspoguļo vietējo un reģionālo pašvaldību problēmas un bažas, un Reģionu komiteja tās atbalsta. Jaunajā dokumentā ir jāiekļauj pasākumi nabadzības apkarošanai, publiskā iepirkuma noteikumu un valsts atbalsta noteikumu izmaiņām. Taču, lai īstenotu praksē šo Eiropas stratēģiju, ir jārisina galvenais jautājums par finansējumu. Runājot par stratēģijas finansiālo aspektu, Bresso kdze vēlējās uzsvērt, ka “Reģionu komiteja stingri uzraudzīs stratēģijas “Eiropa 2020” saikni ar kohēzijas politiku un ES jauno budžetu. Saskaņā ar Lisabonas līgumu Komiteja vērsīs uzmanību arī uz to, lai leģislatīvo aktu projektos stratēģijas īstenošanai pilnībā būtu ievēroti jaunajā Protokolā par subsidiaritātes principu izklāstītie noteikumi. Visās jaunajās likumdošanas iniciatīvās svarīgi ir nodrošināt minimālu un sasniedzamajam mērķim samērīgu finansiālo un administratīvo slogu Eiropas Savienībai, valstu valdībām, reģionālajām un vietējām pašvaldībām”.
Sīkākai informācijai, lūdzu, sazinieties ar:
Athénais Cazalis de Fondouce, +32 0)2 282 24 47, +32 (0)2 282 20 85