„Eiropas Komisijas vērtējumā Latvijas budžets atbilst Eiropas Savienības fiskālās disciplīnas noteikumiem, taču nodokļu ieņēmumu struktūra kavē ekonomikas izaugsmi un valsts pakalpojumu sniegšanu,” tā sarunā ar Latvijas delegāciju Reģionu komitejā atzina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta pārstāvis Jānis Malzubris.
Atsaucoties uz februārī publicēto Eiropas Komisijas 2016. gada ziņojumu par Latviju, Malzubris kā vienu no identificētajām problēmām norādīja augsto nodokļu slogu mazo algu saņēmējiem, kas nestimulē legālo nodarbinātību. Tāpat arī Eiropas Komisija vērš uzmanību uz izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kas gan sarūk, taču joprojām ir plaši izplatīta, traucējot pienācīgi finansēt izglītību, sociālo palīdzību un veselības aprūpi. No 2017. gada Latvijā valsts mērogā plānots piemērot garantētā minimālā ienākuma slieksni, kas varētu palīdzēt risināt nabadzības un sociālās izstumtības problēmu. Taču budžeta līdzekļi tā finansēšanai nav piešķirti, un būs nepieciešama ilgtermiņa finanšu plānošana, lai panāktu reformas fiskālo ilgtspēju.
Eiropas Komisija arī secinājusi, ka nav pietiekami izmantots potenciāls, ko sniedz izaugsmi veicinoša nodokļu politika, novirzot uzsvaru no nodokļu uzlikšanas darbaspēkam uz patēriņa, vides un īpašuma nodokļiem. Latvijas delegācijas pārstāvji neviennozīmīgi vērtēja ideju par nodokļu sloga pārlikšanu uz nekustamā īpašuma nodokli. „Varētu ieviest ilgtermiņa risinājumu ar diferencētu pieeju gan darbaspēka nodokļiem, gan nekustamā īpašuma nodokļiem, piemērojot nodokļa progresivitāti. Savukārt saprātīgas attiecības starp darbaspēka nodokli un nekustamā īpašuma nodokli varētu tikt ieviestas laikā, kad darba samaksa Eiropas Savienībā izlīdzināsies,” norādīja Latvijas delegācijas Reģionu komitejā pārstāvis Aleksandrs Lielmežs. Viņš tāpat uzsvēra, ka diferencēta nekustamā īpašuma nodokļa pieeja vajadzīga, jo patlaban izmantotās kadastrālās vērtības ir ļoti atšķirīgas un neatspoguļo konkrētā īpašuma vērtību. „Es uzskatu, ka pašvaldībām, kas tomēr ir vistuvāk saviem iedzīvotājiem, būtu jāļauj lielāka vaļa piešķirt nodokļu atlaides nekustamā īpašuma nodokļa noteikšanā,” norādīja Lielmežs.
Eiropas Komisijas šā gada februārī publicētajā 2016. gada ziņojumā par Latviju analizētas ekonomiskās un sociālās problēmas Latvijā. Šis ziņojums optimizētā Eiropas pusgada ietvaros ļauj uzraudzīt politikas reformas un laikus norādīt uz problēmām, kas dalībvalstij jārisina. Ņemot vērā minēto ziņojumu, notiek diskusijas ar dalībvalsti par politikas nostādnēm pirms valsts programmas iesniegšanas aprīlī. Savukārt 18. maijā plānota jauno Komisijas rekomendāciju publicēšana, kurā būs ietverti konkrēti dalībvalstij adresēti Komisijas ieteikumi.
Latvijas delegācija Reģionu komitejā piedalījās Reģionu komitejas 117. plenārsesijā, kas no 7.līdz 8. aprīlim norisinājās Briselē un bija pirmā Reģionu komitejas sanāksme pēc 22. martā Briselē notikušajiem terora aktiem. Latvijas delegāciju šoreiz pārstāvēja Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa, Jaunpils novada domes priekšsēdētāja Ligita Gintere, Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs, Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais, Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents un Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja 1. vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš.