4.-7. oktobrī Briselē jau astoto reizi kopš 2003. gada notiks Eiropas Reģionu un pilsētu nedēļa – atvērto durvju dienas. ES Reģionu komiteja un Eiropas Komisijas Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts ir apvienojuši spēkus ar 244 reģioniem un pilsētām no 33 valstīm, kā arī piesaistījuši vairākas Eiropas bankas, uzņēmumus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, lai sapulcinātu politiķus, pašvaldību vadītājus un ekspertus, kā arī akadēmiskās vides pārstāvjus no visas Eiropas.
Līdz 6.septembrim Eiropas reģionu un pilsētu atvērto durvju dienu semināriem jau bija reģistrējušies 4200 dalībnieku, tādējādi rezervējot 90% no sēdvietām 130 semināros.
Eiropas Reģionu un pilsētu 2010. gada atvērto durvju dienu programma sastāv no 130 semināriem, kuros runās vairāk nekā 600 runātāji un pulcēsies vairāk nekā 6000 klausītāju. Latviju seminārā Briselē pārstāvēs un savā pieredzē dalīsies Grobiņas novada pašvaldība, kas jau 9.septembrī Grobiņā rīkoja atvērto durvju dienu vietējo pasākumu – konferenci „Latvija ES: pilsētu un novadu izaicinājumi šodien un nākotnē”.
Briselē
4.-7.oktobrī Briselē Eiropas Reģionu un pilsētu 2010. gada atvērto durvju dienas zem virsraksta „Eiropa 2020: konkurētspēja, kooperācija un kohēzija visiem reģioniem“ koncentrēsies uz trim pamattēmām: konkurētspēja, kooperācija un kohēzija. Saistībā ar 5. Kohēzijas ziņojumu reģioni un pilsētas iesaistīsies diskusijā par stratēģiju „Eiropa 2020“, ES budžetu un ES Kohēzijas politikas nākotni.
Eiropas reģionu un pilsētu atvērto durvju dienu atklāšana notiks 4.oktobrī pulksten 15-17 Eiropas Parlamentā. Atklāšanā piedalīsies Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietnieks, Eiropas Padomes Beļģijas prezidentūras pārstāvji, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs un ES Reģionu komitejas priekšsēdētājs. Atklāšana būs apvienota ar ES Reģionu komitejas plenārsēdi un ar Eiropas Parlamenta Reģionālās attīstības komitejas sēdi.
Eiropas Reģionu un pilsētu atvērto durvju dienās notiks šādi svarīgi pasākumi
5. oktobrī pulksten 11.00-12.45 – diskusijā par transatlantisko sadarbību klimata jautājumos iesaistīsies ASV Mēru konference, ES Reģionu komiteja un Mēru pakts;
5. oktobrī pulksten 9.00-10.45 – Eiropas Parlamenta Reģionālās attīstības komitejas (REGI) un ES Reģionu komitejas Teritoriālās kohēzijas politikas komisijas (COTER) tikšanās;
6. oktobrī pulksten 16.00-18.30 – speciāla plenārsēdes diskusija par konkurētspējas un nodarbinātības pievienoto vērtību;
7. oktobrī pulksten 9.00-12.00 – speciāla paneļdiskusija par ES budžeta reformu un Kohēzijas politiku pēc 2013. gada;
4. oktobrī pulksten 19.30 ES Reģionu komitejas telpās Briselē tiks atvērta Tikšanās vieta, kas uzņems 36 darba seminārus, iesaistot vairākus augsta līmeņa pārstāvjus no ES Reģionu komitejas. Izstādē būs vairāk nekā 60 stendi, kuros būs pārstāvēti uzņēmumi, bankas, asociācijas un reģioni, rādot zaļo ekonomiku un teritoriālo sadarbību. Tikšanās vietā būs arī televīzijas studija, preses centrs 300 žurnālistiem, kafejnīca, VIP un konferenču telpas.
Eiropas Reģionu un pilsētu 2010. gada atvērto durvju dienu programmā no septembra līdz novembrim notiek arī vairāk nekā 250 vietējo pasākumu 35 valstīs. Tos vienojošā tēma ir „Eiropa manā reģionā/pilsētā“. Šajās diskusijās par reģionālo politiku kopumā pulcēsies vairāk nekā 25000 cilvēku.
Grobiņā
9. septembrī Grobiņā jau notika ES Reģionu un pilsētu 2010. gada atvērto durvju dienu vietējais pasākums Latvijā – konference „Latvija ES: pilsētu un novadu izaicinājumi šodien un nākotnē“. Konferenci atklāja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministre Dagnija Staķe un Grobiņas novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols, vadīja viņa vietnieks un Latvijas pašvaldību delegācijas ES Reģionu komitejā loceklis Jānis Neimanis.
Par Eiropas struktūrfondu izmantošanu Saldus novada attīstībai pieredzē dalījās Saldus novada domes priekšsēdētāja Indra Rassa, par struktūrfondu izmantošanu līdzsvarotas attīstības veicināšanai reģionos – Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītājs Kristiāns Godiņš, par Kohēzijas fonda finansētajiem infrastruktūras projektiem kā Liepājas pilsētas konkurētspējas veicinātājiem – Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks un ES Reģionu komitejas Latvijas pašvaldību delegācijas loceklis Guntars Krieviņš, par bilaterālo sadarbību – Skuodas rajona pašvaldības vadītāja vietniece un ES Reģionu komitejas Lietuvas pašvaldību delegācijas locekle Odeta Žerlauskiene, par ES Baltijas jūras reģiona stratēģiju – Latvijas Ārlietu ministrijas ES direkcijas padomniece Anda Catlaka. Par pretrunu starp ES Kohēzijas politiku un ES monetāro politiku runāja LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis un par ES struktūrfondu ieviešanas pieredzi pašvaldībās un mācībām nākamajam periodam – RAPLM valsts sekretāre Laimdota Straujuma.
Grobiņas konference pieņēma secinājumus, kas Latvijā jāveic ES fondu apguves uzlabošanai:
1. Nekavējoties jāveic ES struktūrfondu apguves procedūru vienkāršošanas process:
a. Publisko iepirkumu likuma normu mīkstināšana (kritēriju pārskatīšana);
b. projektu vērtēšanas laika saīsināšana;
c. lemjošo institūciju skaita samazināšana;
d. fondu apguvi reglamentējošo likumu un MK noteikumu daudzumu samazinājums;
e. elastīgākas, ātrākas avansa maksājumu sistēmas ieviešana.
2. Vismaz 10% no kopējiem Latvijai pieejamajiem ES fondu līdzekļiem piešķirt plānošanas reģioniem un pašvaldībām ar iespēju pašiem plānot līdzekļu izlietošanas mērķus. Šajā un nākamajā plānošanas periodā jāatbalsta visas pašvaldības ar atbilstošu finansējumu policentriskai attīstībai. Policentriskās attīstības finansējums ir reģionālo attīstību visefektīvāk veicinošā programma.
3. 2007.-2013. gada ES fondu līdzekļus apgūt līdz 2013. gadam, veicinot novados un reģionos ātrāku tautsaimniecības attīstību. Jaunā plānošanas perioda ES fondu apguvi uzsākt uzreiz ar 2014. gadu.
4. Lai aktivizētu privātās iniciatīvas ES fondu apguvē un veicinātu pašvaldības ieinteresētību uzņēmējdarbības veicināšanā, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmumu ienākuma nodokli nodot pašvaldību rīcībā ar atbilstošajām funkcijām.
5. Pašvaldībām garantēt iespēju aizņemties līdzekļus Valsts kasē sociāli svarīgu infrastruktūras objektu būvniecības pabeigšanai, kas uzsākti par pašvaldību budžeta un Valsts investīciju programmas līdzekļiem.
6. Nākamajā plānošanas periodā ES fondu līdzekļu izlietojumam un Nacionālajam attīstības plānam jābūt saskaņotiem.
Raksts sagatavots ar Eiropas Sociālā fonda projekta „Latvijas Pašvaldību savienības kapacitātes stiprināšana pašvaldību interešu pārstāvībā lēmumu pieņemšanas procesā Eiropas Savienības institūcijās” atbalstu. 93% no projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.