„Nevar apturēt jūru vietās, kur tā izskalo krastu, un, uzbūvējot māju nepārdomāti tuvu, tā tiks nopostīta. Nevar ar varu izmitināt citu kultūru vietās, kur tā netiek gaidīta,” tā savā runā 19. aprīļa Reģionu komitejas Pilsoniskuma, pārvaldības, institucionālo lietu un ārlietu komisijas (CIVEX) sanāksmē norādīja Latvijas delegācijas pārstāve, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa.
Debatēs par migrāciju Bērziņa vērsa uzmanību uz izaicinājumiem, ar kuriem Kuldīgas novads, un arī citas Latvijas pašvaldības saskaras, gatavojoties 1000 patvēruma meklētāju uzņemšanai Eiropas Savienības pārvietošanas programmas ietvaros. Izaicinājumus radīs gan izmitināšana, ņemot vērā nepietiekamo pašvaldības dzīvojamo fondu, gan sociālo darbinieku nepietiekamais sagatavotības līmenis darbam ar bēgļiem un problēmas, kas būs saistītas ar bēgļu bērnu integrāciju izglītības iestādēs. Tāpat arī attiecībā uz vienlīdzīgu sociālo pakalpojumu nodrošināšanu Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja uzsvēra, ka šobrīd visā Latvijā pašvaldībām ir ierobežoti budžeta līdzekļi, lai nodrošinātu savu iedzīvotāju vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus.
Bērziņa arī norādīja uz par bažām par nacionāliem konfliktiem un drošību, vēršot uzmanību uz iedzīvotāju attieksmi: „Vairāk par 85% iedzīvotāju ir pret bēgļu uzņemšanu. Un ar šo viedokli ir jārēķinās, jo arī mūsu iedzīvotājiem ir cilvēktiesības. Domāju, ka jādara viss iespējamais, lai cilvēki varētu dzīvot savās mītnes zemēs.” Latvijas delegācijas pārstāve aicināja cīnīties ar cēloņiem, kas izraisījuši bruņotus konfliktus Sīrijā, Lībijā, nevis sekām.
Līdzīgu viedokli pauda arī Ungārijas delegācijas pārstāve, Čongrādas (Csongrád ) apgabala padomes viceprezidente Anna Maģara (Anna Magyar). Viņas pārstāvētais apgabals robežojas ar Serbiju un pēdējos mēnešos saskāries ar lielu bēgļu plūsmu. „Nemitīgi tiek jauktas dažādas problēmas: ir cilvēki, kuri meklē labāku dzīvi, bet citi mēģina glābt dzīvību. Taču jābūt līdzsvarā gan patvēruma meklētāja tiesībām, gan arī prasībām. Ja esat patvēruma meklētājs, tad valsts jums izvirza prasības. Nevar būt tā, ka cilvēks atsakās pakļauties reģistrācijas procedūrai un patvēruma meklētāji noteikti paši, ko paši vēlas. Jābūt arī pienākumiem,” uzsvēra Ungārijas delegācijas pārstāve.
Stratēģiskās tematiskās debates par migrāciju notiek pēc Reģionu komitejas pagājušā gada decembrī apstiprinātā atzinuma par Eiropas programmu migrācijas jomā. Šogad Reģionu komiteja gatavo detalizētākus atzinumus par dažādiem ar migrāciju saistītiem izaicinājumiem. Šajā kontekstā CIVEX sanāksmē tāpat tika skatīts atzinums par jauno Eiropas kaimiņattiecību politiku. Tā sagatavotāja, Vācijas delegācijas pārstāve Anne Kvarta (Anne Quart) uzsvēra, ka diemžēl jaunā stratēģija nevelta pietiekamu uzmanību vietējām un reģionālajām pašvaldībām. Arī Latvijas delegācijas pārstāvis, Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents uzsvēra, ka būtu jāstiprina partnerību ilgtspēja, veidojot sadarbību vietējā un reģionālā līmenī, nevis galvenokārt starpvaldību līmenī. „Pārskatītajā Eiropas Kaimiņattiecību politikā plānots, ka liels uzsvars tiek likts tieši uz personiskajiem kontaktiem un pilsoniskās sabiedrības sadarbību, bet to iespējams īstenot, iesaistot vietējās un reģionālās pašvaldības, kas ir vistuvāk iedzīvotājiem. Mums būtu vairāk jāveicina to jomu attīstība, kas vieglāk uztveramas partnervalstu iedzīvotājiem, proti: labi pārvaldīta un droša mobilitāte, plašākas tirgus iespējas, studentu apmaiņa un dalība Eiropas Savienības programmās,” norādīja Vents.