„Pirmo reizi desmit gadu laikā pāris cilvēki ar vardarbīgiem nolūkiem uzbrūk mūsu sabiedrībai, tiesiskumam, un tie gatavi izmantot ārkārtējus mērus, lai mūs iznīcinātu,” 15. – 16. jūnijā Briselē notikušajā Reģionu komitejas plenārsesijā norādīja atzinuma par vardarbības radikalizāciju un ekstrēmisma apkarošanu sagatavotājs, Beļģijas pilsētas Mehelenas (Mechelen) mērs Barts Somerss (Bart Somers).
Somersa vadītā Mehelenas pašvaldība ir viena no desmit Beļģijas pašvaldībām, kuras visvairāk skārusi vardarbības radikalizācija. Valdība šīm pašvaldībām pagājušā gada nogalē piešķīrusi 60 000 eiro subsīdiju, lai īstenotu preventīvus pasākumus un novērstu radikālismu. „Esmu pilnīgi pārliecināts, ka pašvaldību līmenim ir ļoti liela loma, jo tieši tajā visagrīnāk var gan diagnosticēt, gan arī darboties pret radikalizāciju, integrējot šos cilvēkus demokrātiskā sabiedrībā. Ļoti daudzās pilsētās ir veseli rajoni, kuros jauniešu vienīgā nodarbošanās ir narkotiku tirdzniecība. Ja kāds jūtas izstumts no sabiedrības, tā ir ļoti laba augsne ekstrēmismam,” uzsvēra Mehelenas mērs. Vienlaikus viņš aicināja pašvaldības dalīties informācijā un apmainīties ar paraugpraksi, kā arī vairāk aktivitātēs iesaistīt ģimenes, kuras visbiežāk pirmās pamana izmaiņas radinieka uzvedībā. Somerss tāpat brīdināja neizdarīt pārsteidzīgus secinājumus un nepadarīt visus musulmaņus par ienaidniekiem: „Ja mēs musulmaņus padarīsim par ienaidniekiem, tad mums tādu būs miljoniem, un tā būs „Daesh” lielākā uzvara.”
Ģimenes lomu vardarbīgas radikalizācijas novēršanā uzsvēra arī Latvijas delegācijas pārstāvis, Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais. „Radikalizācija bieži vien sākas ģimenēs, tāpēc svarīgi ir atbalstīt tradicionālo ģimeni un tās vērtības, izglītību, kas balstās uz kristīgām vērtībām, tad arī tiks panākts rezultāts,” norādīja Turlais. Viņš vienlaikus vērsa uzmanību uz kļūdu pielīdzināt reliģiju ideoloģijai, uzsverot, ka ideoloģija ir varas instruments un vērsta uz konkrēta cilvēka varas nostiprināšanu. „Reliģijas postulācija ir kalpot visiem, ja gribi būt pirmais. Reliģija ir pret jebkādu ideoloģiju, un reliģijā cilvēks nekad neuzurpēs varu pār otru cilvēku,” savu viedokli skaidroja Turlais.
Savu viedokli pauda arī Beļģijas delegācijas pārstāvis Karls Vanlauve (Karl Vanlouwe), kuru joprojām vienaldzīgu neatstāj šā gada 22. martā Briselē notikušie terora akti: „Tas, ka manā pilsētā – Briselē – notiek teroristu uzbrukumi, liek man aizdomāties. Mēs nedrīkstam pievērt acis! Es esmu pārliecināts, ka mums jābūt daudz represīvākiem, mums jāpasaka, ka Rietumu vērtības mūsu sabiedrībā ir pirmajā vietā, un arī iebraucēji to nedrīkst aizmirst.” Vanlauve arī uzsvēra, ka īpaša uzmanība jāpievērš jauniešiem, kuri nostājušies pret rietumu sabiedrību, un ieslodzītajiem cietumos, kas kļuvuši par radikalizācijas kalvēm. „Daudziem ieslodzītajiem derdzas mūsu sabiedrība, un riebumam pret rietumu vērtībām viņi piekabina klāt reliģiozas vērtības. Tieši jaunieši nostājušies pret mums. Mums jāaizdomājas, kāpēc, un jārīkojas saskaņā ar atzinumā rakstīto. Mums beidzot jāsaprot, ka par Rietumu vērtībām jāiestājas! Bīstamas ideoloģijas šobrīd sadodas rokās, un tumši mākoņi savelkas pār Eiropas debesīm,” secināja Beļģijas delegācijas pārstāvis.
Reģionu komitejas 118. plenārsesijā Latvijas delegāciju pārstāvēja Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa, Jaunpils novada domes priekšsēdētāja Ligita Gintere, Auces novada domes priekšsēdētājs Gints Kaminskis, Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs, Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs, Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais un Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja 1. vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš.