„Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmai Eiropas Savienības dalībvalstīs un Eiropas Savienībā kopumā nepieciešamas neatliekamas izmaiņas un tūlītēja rīcība. PVN sistēmai jākļūst atbilstošai globālās, digitālās un mobilās ekonomikas 21. gadsimta prasībām, lai atbalstītu taisnīgāku vienoto tirgu, jaunas darbavietas, kā arī veicinātu izaugsmi, konkurētspēju un ieguldījumus,” uzsvēra Reģionu komitejas Latvijas delegācijas pārstāvis Dainis Turlais, iepazīstinot ar savu sagatavoto atzinumu par Rīcības plānu PVN jomā Reģionu komitejas Ekonomikas politikas komisijas 21. jūnijā Krakovā (Polija) notikušās sanāksmes dalībniekus.
Atzinums tapis, vērtējot Eiropas Komisijas paziņojumu par rīcības plānu PVN jomā “Ceļā uz vienotu ES PVN zonu – laiks pieņemt lēmumu” no vietējo un reģionālo pašvaldību perspektīvas. Tajā secināts, ka pašreizējās PVN sistēmas trūkumi rada būtiskus zaudējumus Eiropas Savienības ekonomikai, un kā viena no prioritātēm izvirzīta krāpniecības PVN jomā novēršana. Turlais, kurš ir arī Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs, nācis klajā ar vairākiem priekšlikumiem krāpniecības PVN jomā mazināšanai. „Mēs visi zinām, ka katrs iedzīvotājs maksā PVN par jebkuru pirkumu vai pakalpojumu un vēlētos būt pārliecināts, ka samaksātais nodoklis patiešām nonāk valsts rīcībā. Tāpēc, ņemot vērā digitālo iespēju straujo attīstību, rosinu izvērtēt iespēju ieviest brīvprātīgu elektronisko norēķinu sistēmu, kas iedzīvotāju pirkumos norādīto PVN ieskaitītu valsts budžetā, bet pirkuma summas bez PVN, kā līdz šim, pārdevēja kontā,” aicināja atzinuma autors.
Tāpat Turlais uzsvēra, ka cīņā pret PVN izkrāpšanu būtu jāsaņem lielāks atbalsts no bankām: „21. gadsimtā, kad norēķini galvenokārt notiek elektroniski un uzņēmumiem ir konti bankās, šajā cīņā būtu jāapvienojas ne tikai nodokļu administrācijām. Tāpēc aicinu bankas gadījumos, kad ir aizdomas par krāpniecību PVN jomā, pilnībā sadarboties ar nodokļu iestādēm, protams, vienlaikus ievērojot piemērojamos tiesību aktus par datu aizsardzību.” Vienlaikus viņš norādīja arī uz mazo un vidējo uzņēmumu lomu pašvaldību attīstībā un nepieciešamību valstij pārdomāt aktivitātes, lai mazināto fiktīvu uzņēmumu vieglu un ātru dibināšanu. „Uzskatu, ka par uzņēmumu, kas darbojas legāli, darbības kontroli atbildība jāuzņemas attiecīgajām valsts institūcijām, tostarp nodokļu administrācijām, nepārliekot atbildību uz darījumu partneriem, citiem uzņēmumiem, kā to vairākkārt savos spriedumos par PVN norādījusi ES Tiesa,” uzsvēra Latvijas delegācijas pārstāvis.
Pievēršoties jautājumam par PVN likmēm, D. Turlais uzsvēra, ka nav pietiekamu pierādījumu par konkurences izkropļošanu saistībā ar PVN nepiemērošanu konkrētām publiskā sektora iestāžu darbībām vai darbībām, kuras uzskata par sabiedriskas nozīmes darbībām. Viņš vienlaikus izteica cerību, ka Komisijas gatavotajā ietekmes novērtējumā, ar kuru plānots nākt klajā 2017. gadā, tiks ņemtas vērā vietējo un reģionālo pašvaldību intereses.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere, kura līdzdarbojās atzinuma sagatavošanā, kā vienu no būtiskākajiem atzinumā aktualizētajiem jautājumiem akcentēja valstu tiesības patstāvīgi noteikt PVN likmes. „Atzinumā esam iekļāvuši aicinājumu dalībvalstīm pieņemt konkrētus lēmumus attiecībā uz PVN regulējumu Eiropas Savienībā, jo īpaši novēršot līdzšinējo nevienlīdzību dalībvalstu starpā, kas saistīta ar konkrētām dalībvalstīm adresētām atkāpēm no PVN direktīvas, tās rosinot atļaut piemērot jebkurai no dalībvalstīm,” skaidroja Šķiltere.
Gatavojot Reģionu komitejas atzinumu, Turlais ņēmis vērā Eiropas Parlamenta un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas sagatavotos atzinuma projektus par rīcības plānu PVN jomā, kā arī Eiropas Padomes 25. maijā pieņemtos secinājumus par PVN rīcības plānu un krāpšanu PVN jomā. Tāpat, lai gūtu pēc iespējas plašāku izpratni par nepieciešamajām izmaiņām PVN jomā, atzinuma gatavotāji tikušies ar Eiropas Komisijas, Eiropas Vietējo un reģionālo pašvaldību padomes (CEMR) un uzņēmēju organizācijas „Eurochambres” pārstāvjiem. Vienlaikus arī neatsveramas bijušas konsultācijas ar vairāku valstu vietējo un reģionālo pašvaldību asociāciju pārstāvjiem gan atzinuma gatavošanas laikā, gan izvērtējot Reģionu komitejas pārstāvju iesniegtos grozījumus. „Darba gaitā man ir bijusi iespēja arī diskutēt par iespējamajām izmaiņām PVN jomā ar Latvijas Republikas Finanšu ministrijas pārstāvjiem, un priecājos, ka dažas idejas rezonē jaunās politikas iniciatīvās,” atklāja Turlais.
Daiņa Turlā sagatavoto atzinumu plānots pieņemt Reģionu komitejas 119. plenārsesijā, kas norisināsies 11. – 12. oktobrī Briselē (Beļģija).