4.- 6. oktobrī Briselē notika ES Reģionu komitejas (RK) plenārsēde, kurā tika izskatīti jautājumi par to, kā vietējā un reģionālā līmeņa pasākumi vides, klimata pārmaiņu, kohēzijas politikas un platjoslas interneta jomā var sekmēt ilgtspējīgu un iekļaujošu stratēģiju “Eiropa 2020”. Plenārsēde notika vienlaikus ar OPEN DAYS – 8. Eiropas Reģionu un pilsētu nedēļu.
No Latvijas ES RK plenārsēdē piedalījās: LPS priekšsēdis un Ventspils novada domes deputāts Andris Jaunsleinis, Grobiņas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Neimanis, Liepājas pilsētas domes deputāts Guntars Krieviņš, Saldus novada domes priekšsēdētāja Indra Rassa, Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs, Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Inesis Boķis un Skrundas novada domes priekšsēdētāja Nellija Kleinberga.
ES RK plenārsēdē, izskatot rezolūciju par ES RK nākotnes sastāvu, vairākums nobalsoja pret lielo valstu iesniegtajiem grozījumiem. Tādējādi no nākamā ES RK mandātu perioda no 2015.gada (vai agrāk, ja ES pievienojas jaunas dalībvalstis) tiek paredzēta kārtība, ka delegācijas dalībnieku minimālais skaits būs 5 un maksimālais 24. Balstoties uz RK rezolūciju, Eiropas Komisija sagatavos priekšlikumu apstiprināšanai ES Padomē.
RK pieņēma Latvijas delegācijas iesniegto grozījumu ES RK atzinumam „Kohēzijas politikas ieguldījums stratēģijā „Eiropa 2020’”. Atzinuma 68.punktā par to, ka kohēzijas politikā galvenā uzmanība arī turpmāk jāpievērš ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķiem, Latvijas pašvaldību delegācija prasīja uzsvērt: īpaši mazinot reģionu attīstības līmeņa atšķirības un mazinot vismazāk attīstīto reģionu atpalicību, kā noteikts Līgumā par Eiropas Savienību. Latvijas pašvaldību delegācijas iesniegtais un RK atbalstītais grozījums RK atzinumā par Kohēzijas politiku aizstāv ES jauno dalībvalstu intereses arī turpmāk saņemt īpašu ES Kohēzijas politikas atbalstu, lai sasniegtu ES attīstītāko valstu līmeni.
Tagad šis atzinuma punkts skan šādi: Kohēzijas politikā galvenā uzmanība arī turpmāk jāpievērš ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķiem, īpaši mazinot gan reģionu attīstības līmeņa atšķirības, gan vismazāk attīstīto reģionu atpalicību, kā noteikts Līgumā par Eiropas Savienību.
Pamatojums ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 174.pants (bijušais EKL 158. pants): “Lai veicinātu tās vispārēju harmonisku attīstību, Savienība izstrādā un veic darbības, kas stiprina tās ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju.
Savienība jo īpaši tiecas mazināt būtiskas dažādu reģionu attīstības līmeņa atšķirības un vismazāk attīstīto reģionu atpalicību. Šajā kontekstā īpaša uzmanība ir veltīta lauku apvidiem, apvidiem, kurus skar rūpniecības restrukturizācija, kā arī reģioniem, kuros ir būtiska vai pastāvīga ekonomiska vai demogrāfiska atpalicība, piemēram, galējie ziemeļu reģioni ar mazu iedzīvotāju blīvumu, kā arī salas un pārrobežu un kalnu reģioni.”
Savienība jo īpaši tiecas mazināt būtiskas dažādu reģionu attīstības līmeņa atšķirības un vismazāk attīstīto reģionu atpalicību. Šajā kontekstā īpaša uzmanība ir veltīta lauku apvidiem, apvidiem, kurus skar rūpniecības restrukturizācija, kā arī reģioniem, kuros ir būtiska vai pastāvīga ekonomiska vai demogrāfiska atpalicība, piemēram, galējie ziemeļu reģioni ar mazu iedzīvotāju blīvumu, kā arī salas un pārrobežu un kalnu reģioni.”
Diemžēl ES RK neatbalstīja pārējos četrus Latvijas pašvaldību delegācijas iesniegtos grozījumus ES RK atzinumam „Kohēzijas politikas ieguldījums stratēģijā „Eiropa 2020””. Pavisam Latvijas delegācija bija iesniegusi piecus grozījumus:
- ES RK atbalstīja Latvijas delegācijas iesniegto grozījumu atzinuma 68.punktā par to, ka kohēzijas politikā galvenā uzmanība arī turpmāk jāpievērš ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķiem, kur Latvijas pašvaldību delegācija prasīja uzsvērt: īpaši mazinot reģionu attīstības līmeņa atšķirības un mazinot vismazāk attīstīto reģionu atpalicību, kā noteikts Līgumā par Eiropas Savienību.
Latvijas delegācija bija iesniegusi vēl 4 grozījumus, kurus ES RK neatbalstīja. Latvijas delegācija prasīja:
- atzinuma 11.punktā papildināt teritoriju uzskaitījumu, kam jāvelta īpaša uzmanība, ar apvidiem, kurus skārusi ekonomikas atpalicība, un ar Eiropas Savienības austrumu robežas reģioniem;
- atzinuma 19.punktā par strukturālo reformu īstenošanu Eiropā uzsvērt, ka strukturālās reformas jo īpaši ir nepieciešamas Eiropas Savienības institūcijās – paaugstinot to efektivitāti , lai stiprinātu ilgtspējīgu izaugsmi, jauninājumus un nodarbinātību;
- atzinuma 37.punktā atzīt, ka tomēr nepietiekama vērība ir veltīta fiziskajam šķērslim – attālumam laika izpratnē līdz mācību iestādēm teritorijās ar ļoti zemu iedzīvotāju blīvumu un slikti attīstītu infrastruktūru;
- atzinuma 42.punktā iekļaut grozījumu, ka RK neatbalsta vispārēju atbalsta paplašināšanu, tomēr aicina paplašināt atbalsta jomas vismazāk attīstītajos Eiropas Savienības reģionos.