Krāpniecības pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā novēršana, skaidra izpratne par to, vai un kad iedzīvotāju samaksātais PVN nonāk dalībvalstu Valsts kasēs, un valsts institūciju kontrole pār oficiāli reģistrētu uzņēmumu darbību ir būtiskākie jautājumi, kurus Latvijas delegācijas pārstāvis, Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais uzsvēra savā sagatavotajā atzinumā „Rīcības plāns PVN jomā – Ceļā uz vienotu ES PVN zonu”. To ar pārliecinošu balsu vairākumu apstiprināja 12. oktobrī Briselē (Beļģija) notikušajā 119. Eiropas Reģionu komitejas plenārsesijā.
„„Neiekasētais PVN” jeb starpība starp paredzētajiem un faktiski iekasētajiem ieņēmumiem tiek lēsta EUR 170 miljardu apmērā. Milzīgie krāpšanas apjomi ik gadus rada dalībvalstīm ievērojamus ieņēmumu zaudējumus. Tas negatīvi ietekmē publiskā sektora, tostarp vietējo un reģionālo pašvaldību budžetus un iespējas sniegt kvalitatīvus pakalpojumus,” savā uzrunā Reģionu komitejas locekļiem uzsvēra Turlais. Vienlaikus viņš norādīja, ka pieaugošajam krāpšanas riskam ir ne tikai ekonomiska, bet arī politiska ietekme, jo krāpnieciskās shēmas, kas spēj darboties gadiem ilgi, rada Eiropas iedzīvotāju neuzticību nacionālajām un Eiropas Savienības institūcijām. „Tāpēc būtiski, ka gadījumos, kad ir aizdomas par krāpniecību PVN jomā, pilnībā jāsadarbojas ar nodokļu iestādēm būtu arī bankām, protams, vienlaikus ievērojot piemērojamos tiesību aktus par datu aizsardzību,” aicināja atzinuma autors.
Tāpat, runājot par pasākumu kopumu attiecībā uz mazo un vidējo uzņēmumu maksājamo PVN, Turlais uzsvēra, ka par oficiāli reģistrētu uzņēmumu darbības kontroli atbildība jāuzņemas attiecīgajām valsts institūcijām, nepārliekot atbildību uz darījumu partneriem, citiem uzņēmumiem. Ziņotāja eksperte, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere norādīja, ka arī Latvijā būtu jāveic uzlabojumi likumdošanā un praksē, uzsvaru liekot uz visu valsts rīcībā esošo datu izmantošanu, tādējādi preventīvi pasargājot godīgos uzņēmējus un neliekot tiem pārbaudīt savus darījumu partnerus, kas ir valsts primārais pienākums.
Reģionu komiteja ir ES vietējo un reģionālo pārstāvju asambleja. Tajā ir 350 locekļi — reģionu priekšsēdētāji, pilsētu mēri un ievēlēti reģionu un pilsētu pārstāvji — no 28 ES dalībvalstīm. Latvijas delegāciju 119. plenārsesijā tāpat pārstāvēja Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un sadarbības jautājumos Gunārs Ansiņš, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa, Jaunpils novada domes priekšsēdētāja Ligita Gintere, Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs, Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs un Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents.
Daiņa Turlā uzrunu Reģionu komitejas plenārsesijā un interviju Elīnai Pankovskai ("Dienas Bizness") pēc atzinuma pieņemšanas varat noskatīties Reģionu komitejas Youtube kanālā.
