Laba pārvaldība un orientēšanās uz mērķiem, mazāk koncentrējoties uz birokrātiju un skrupulozām pārbaudēm – šādas prioritātes uzlabojumiem nākamajam Eiropas Savienības kohēzijas politikas plānošanas periodam pēc 2020. gadam izvirzīja Latvijas delegācijas Reģionu komitejā (RK) loceklis Dainis Turlais, piedaloties Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības (ALDE) politiskās grupas rīkotajā diskusijā, kas norisinājās 8. – 9. februāra RK plenārsesijas ietvaros.
„Domājot par kohēzijas politikas nākotni pēc 2020. gada, būtu jāizvērtē, kā esam veicinājuši kohēzijas politikas mērķa sasniegšanu, vai izvēlētie līdzekļi un veidi bijuši visefektīvākie, lai patiešām mazinātu atšķirības starp Eiropas Savienības reģioniem. Mums ir labi piemēri, kā kohēzijas politika darbojas Eiropas Savienībā. Arī kopējie ekonomiskās attīstības tempi ir stabili, ekonomiskā attīstība Eiropas Savienībā notiek un ir pozitīva. Taču ekonomiskās attīstības līmeņu atšķirības joprojām ir ievērojamas, piemēram, Latvijā ekonomiskā nevienlīdzība veicinājusi ap 40% darbspējīgo iedzīvotāju aizbraukšanu, tiem izvēloties nevis cīnīties par attīstību Latvijā, bet aizbraukt strādāt uz attīstīto valsti,” savus secinājumus RK locekļiem pauda Turlais.
Turlais tāpat uzsvēra, ka, domājot par kohēzijas politikas mērķu sasniegšanu, jārisina jautājums par birokrātijas novēršanu: „Laba pārvaldība un birokrātija nav sinonīmi. Birokratizācija, kas joprojām ir skaidri redzama, nav palielinājusi finanšu pieejamību. Tiek runāts par birokrātijas samazināšanu, likumdošanas vienkāršošanu, taču šie secinājumi pilnībā neatspoguļojas korekcijās Eiropas Savienības politikā – uzdevumos un plānos.” Latvijas delegācijas pārstāvis vērsa uzmanību, ka ekonomiskajai attīstībai Eiropas Savienībā jāizlīdzinās ne tikai statistiski, bet nabadzība jāsamazina arī praktiski. „Mēs mēģinām daudz ko risināt ar matemātisku formulu palīdzību. Iekšzemes kopprodukta aprēķināšanas formula dažādās dalībvalstīs ir atšķirīga, un tāpēc tie vairs nav salīdzināmi lielumi. Tādējādi lemt par līdzekļu pārdali objektīvi ir sarežģītāk. Tikai pamatojoties uz precīzu informāciju var izdarīt secinājumus, kas ļaus pieņemt pareizus lēmumus,” uzsvēra Turlais.
Par reģionālo politiku atbildīgās Eiropas Komisijas komisāres Korinas Krecu (Corina Creţu) kabineta vadītājs Nikola De Mikeliss (Nicola De Michelis), vaicāts par iespējām nākamajā Kohēzijas plānošanas periodā vairāk koncentrēties tieši uz gala rezultātu un mazāk uz pārbaudēm, norādīja: „Aizmirstiet par to, kas noteikts šajā periodā, nāciet klajā ar saviem priekšlikumiem, taču tiem jābūt labiem. Taču, ja nevaram izdomāt labākus priekšlikumus par jau esošajiem, tad gan labāk būtu saglabāt šī perioda noteikumus, pie kuriem jau esam pieraduši!”
Reģionu komitejas Teritoriālās kohēzijas politikas 2. marta sanāksmē izskatīs atzinumu „Kohēzijas politikas nākotne pēc 2020. gada”, kuram vairākus grozījumus iesniegusi arī Latvijas delegācija. Atzinumu plānots pieņemt 11. - 12. maija plenārsesijā.
Reģionu komitejas 121. plenārsesija norisinājās 8. – 9. februārī Briselē, un tajā Latvijas delegāciju pārstāvēja Latvijas delegācijas RK vadītājs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, Jaunpils novada domes priekšsēdētāja Ligita Gintere, Auces novada domes priekšsēdētājs Gints Kaminskis, Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs, Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs, Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs un Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais.