27.-28.janvārī Briselē norisinājās ES Reģionu komitejas plenārsēde
Plenārsēdē piedalījās Andris Jaunsleinis, Guntars Krieviņš, Indra Rassa, Aleksandrs
Lielmežs, Jānis Neimanis, Leonīds Salcevičs un Dainis Turlais.
Sēdē uzstājās Eiropas Komisijas lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Dacian
Cioloş kgs un jūrlietu un zivsaimniecības komisāre Maria Damanaki kdze. Kā arī tika
pieņemti vairāki RK atzinumi par EK paziņojumiem “Vienotas Eiropas dzelzceļa telpas
izveide”, “Jaunatne kustībā”, “Biomasas ilgtspējīga izmantošana”, “Eiropa, tūristu apmeklētākā vieta pasaulē — jaunas Eiropas tūrisma nozares politiskās pamatnostādnes”, par Zaļo grāmatu “Ceļā uz atbilstīgām, noturīgām un drošām Eiropas pensiju sistēmām” un perspektīvas atzinums “Pasākumi, lai atbalstītu vietējo produktu tirdzniecību vietējā tirgū”, par priekšlikums regulai attiecībā uz iespēju, ka dalībvalstis var ierobežot vai aizliegt ĢMO audzēšanu savā teritorijā.
Latvijas delegācija bija iesniegusi vairākus grozījumus atzinumam par pensiju sistēmām un Azerbaidžānu. Latvijas delegācija aicināja Komisiju un dalībvalstis ņemt vērā budžeta pasākumu un reformu ietekmi uz pensijām, to sociālo ietekmi uz pensionāriem, kā arī pašvaldību spēju kompensēt budžeta pasākumu un reformu izraisīto pensionāru un pirmspensijas vecuma personu ienākumu samazinājumu sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu veidā. Tāpat Latvijas delegācijas iesniegtie grozījumi Reģionu komiteja savā atzinumā uzsver, ka debates par pensiju sistēmām ir saistītas arī ar citām politikas jomām, piemēram, nodarbinātību, veselības aprūpi, ilgtermiņa aprūpi, izglītību, mājokļiem, komunālajiem pakalpojumiem, infrastruktūru, sociālo palīdzību un labklājību. Latvijas delegācija laboja atzinumu, norādot, ka daudzas no minētajām jomām ir valsts un pašvaldību dalītā kompetencē;
Atzinumā par Azerbaidžānu, Latvijas delegācija uzsver, ka, lai reāli veicinātu vietējo pašvaldību veiktspēju Azerbaidžānā, jāņem vērā pieredzes apmaiņas rezultāti, kas uzkrāti, tiekoties ES un Azerbaidžānas vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvjiem.
Atzinumā par tūrismu uzsvērts, ka Eiropai jāizmanto Lisabonas līguma sniegtās pilnvaras, lai realizētu nepilnīgi izmantoto tūrisma potenciālu. Atzinumā ierosināti četri galvenie darbības virzieni: 1) veicināt tūrisma nozares konkurētspēju Eiropā, piemēram, dažādojot tūrisma pakalpojumu piedāvājumu vai pastiprinot “sociālo tūrismu”, piemēram, nodrošinot starpkultūru apmaiņu; 2) ilgtspējīga tūrisma attīstība, piemēram, izveidojot kvalitātes zīmi, nosakot stingrus kritērijus, kuru izstrādāšanā piedalās vietējās un reģionālās pašvaldības; 3) stiprināt Eiropas tēlu, starptautiskajā līmenī popularizējot vienotu “Eiropas zīmolu”; 4) maksimāli lietderīgi izmantot ES finanšu instrumentus un pasākumus, piemēram, piešķirot lauku attīstības vai sociālajai jomai paredzētos līdzekļus, lai atbalstītu jaunas iniciatīvas tūrisma jomā un uzlabotu esošo piedāvājumu, piemēram, labāk apmācot nozarē strādājošos.