No 30.jūnija līdz 1.jūlijam Briselē norisinājās ES Reģionu komitejas plenārsēde, kurā piedalījās LPS priekšsēdis, Ventspils novada domes deputāts Andris Jaunsleinis, Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs, Saldus novadadomes priekšsēdētāja Indra Rassa, Grobiņas novada domes deputāts Jānis Neimanis, Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Vītoliņš, Mālpilsnovada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs unRīgas pilsētas domes deputāts Dainis Turlais. Pašvaldību priekšsēdētāji formulēja savu nostāju par jaunākajiem ES budžeta plāniem un kopā ar Eiropas Parlamenta Budžeta komitejas priekšsēdētāja vietnieci Jutu Haugu (Jutta Haug) apsprieda Savienības izdevumu prioritātes. Eiropas pilsētas un reģioni pūlas atjaunot izaugsmi vietējā un reģionālā līmenī un grib, lai ES tos atbalstītu un turpinātu izlīdzināt atšķirības reģionu attīstībā.
Tāpat notika debates par transporta nākotni, kurās piedalījās EK priekšsēdētāja vietnieks Siim Kallass. Pirms plenārsēdes, 29. jūnijā notika Reģionu komitejas biroja sanāksme, kuras laikā 60 biroja locekļi, to vidū arī A.Jaunsleinis, un Polijas reģionālās attīstības ministre Elžbeta Beņkovska (Elżbieta Bieńkowska) apsprieda prioritātes, ko izvirzījusi Padomes nākamā prezidentvalsts.
Tā kā EK nesen nāca klajā ar vērienīgu plānu - līdz 2050. gadam modernizēt kontinenta transporta tīklu un padarīt to ilgtspējīgāku. Lisabonas mērs Antonio Kosta (Antonio Costa) (PT/PSE) par šo tematu izstrādāja RK atzinumu, kurā pauž atbalstu vispārējam mērķim - līdz 2050. gadam par 60% samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. To var panākt, piemēram, izstrādājot ilgtspējīgas mobilitātes plānus vismaz lielākajām pilsētām, ieviešot kravas furgonu nodokli, jo smagie automobiļi kaitē videi un veselībai, kā arī, uzlabojot dažādu pārvadājumu sistēmu un pakalpojumu savstarpējo savienojamību. Vienlaikus RK ziņotājs uzskata, ka būtu lietderīgāk, ja šos ilgtermiņa mērķus sadalītu konkrētos starpposma uzdevumos, un ka tos var pilnībā izpildīt tikai tad, ja tam iedalīts pietiekami daudz līdzekļu.
Plenārsesijas dalībnieki nopietni pievērsās arī vides aizsardzības jautājumiem. Malmes mērs Ilmāra Rēpalu (Ilmar Reepalu) (SE/PSE) izstrādāja atzinumu par integrētu pieeju klimata pārmaiņām, kurā uzsvērts, ka klimata pārmaiņu radīto problēmu risināšanai jākļūst par visu ES politikas jomu centrālo elementu un, protams, arī par ES fondu neatņemamu sastāvdaļu.
RK locekļi arī pauda aicinājumu reformēt valsts atbalsta noteikumus, kurus piemēro vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem. Kad reģionālās vai vietējās pašvaldības subsidē tādus iedzīvotājiem domātus pakalpojumus kā veselības aprūpe vai sabiedriskais transports, tām jāievēro ES noteikumi, kas izstrādāti nolūkā nodrošināt godīgu konkurenci tirgū. Beļģijas vācu valodas kopienas ministru prezidents Karls Haincs Lambercs (Karl-Heinz Lambertz) (BE/PSE) ir rūpīgi izpētījis nesen publicētos EK reformu plānus jeb tā saukto “Monti un Krusas 2. dokumentu paketi”. Viņa sagatavotajā atzinuma projektā, ko plānots pieņemt plenārsesijā, uzsvērts, ka ES būtu jāiejaucas tikai to pakalpojumu regulēšanā, kuriem patiešām ir Eiropas mērogs vai pārrobežu dimensija. Neliela apjoma un vietēja rakstura pakalpojumi, kā arī nekomerciāli sociālie pakalpojumi, būtu atbrīvojami no atskaišu sniegšanas pienākuma, un procedūrām šajos gadījumos jābūt vienkāršākām, uzskata RK ziņotājs.
Pirms plenārsesijas, 29. jūnijā, notika RK forums “Rūpniecības konkurētspēja. Globālas problēmas, reģionāli risinājumi”. Plenārsesijā tika pieņemti arī divi atzinumi, kas veltīti stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvām, proti, atzinums “Inovācijas savienība” un atzinums “Jaunu prasmju un darba vietu programma”.
Latvijas delegācija iesniedza virkni grozījumu un papildinājumu vairākiem atzinumiem, tostarp atzinumam par klimatu, enerģētikas infrastruktūru un inovāciju savienību. Šie grozījumi guva atbalstu un tiks integrēti atzinumos.
Papildu informācija: http://www.toad.cor.europa.eu/CORAgendas.aspx?body=PLEN