Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

Latvijas delegācija Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa 36. plenārsēdē

No 1. līdz 4. aprīlim Strasbūrā norisinājās Eiropas Padomes (EP) Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa 36. plenārsesija, kuras tēma šoreiz bija “Pilsētu mēri demokrātijas sardzē”. Plenārsesijā Latvijas pašvaldību delegāciju pārstāvēja Ināra Silicka, Kārsavas novada pašvaldības priekšsēdētāja, un Harijs Rokpelnis, Mazsalacas novada pašvaldības priekšsēdētājs.

Plenārsesijā vairākkārt tika uzsvērta pašvaldību vadītāju nozīmīgā loma demokrātija principu nostiprināšanā un iedzīvināšanā sabiedrībā un valstī. “Pašvaldību vadītāji ir viens no pīlāriem, uz kā balstās valstu konstitūcijas,” savā ziņojumā minēja Spānijas valsts sekretārs teritoriālajā politikā Ignasio Sančess Amors. Kongresa “Pilsētu mēri demokrātijas sardzē” delegātu ziņojumos izskanēja arī tas, ka šajā informatīvi tik aktīvajā laikmetā ir stipri mainījies veids, kā iedzīvotāji kontaktējas ar pašvaldību priekšsēdētājiem, tas kļuvis daudz ātrāks, vienkāršāks, produktīvāks, savukārt pašvaldības vadītājam tas uzliek vēl vairāk pienākumu un lielāku atbildību – būt sasniedzamam, kā arī ātri reaģēt uz iedzīvotāju jautājumiem, problēmām. Vairākkārt tika minēts, ka valstu valdībām ar pašvaldībām ir svarīgi sadarboties, jo vairākās valstīs ekonomiskās krīzes apstākļos tieši pašvaldības palīdzēja gan iedzīvotājiem, gan valstij. Pašvaldības ir kā starpnieks starp valdību, administrāciju un iedzīvotājiem, jo nereti pašvaldība ir tā institūcija, kur cilvēks vispirms vēršas pēc atbildēm, palīdzības, informācijas. Pašvaldības ir kā labi palīgi valstij stabilitātes nodrošināšanā, kā arī iedzīvotājiem tuvākie ievēlētie pārstāvji, kam nereti ir uzdevums saturēt kopā sabiedrību. Pašvaldības administrācijas komandai ir svarīgi spēt tikt galā ar iedzīvotāju problēmām, konsultēties ar iedzīvotājiem dažādu risinājumu meklēšanā. Jāstrādā, lai Eiropas valstu valdības to apzinātos aizvien vairāk. Arī 36. plenārsesijas noslēgumā kongresa prezidents Andešs Knāpe aicināja pašvaldību vadītājus runāt un sadarboties ar savas valsts valdības pārstāvjiem, kā arī atgādināt, ka gan valdība, gan pašvaldības strādā vienotam mērķim – saviem iedzīvotājiem.

Viens no jautājumiem, kas plenārsesijā bija plaši debatēts, – nepotisma apkarošana vietējās un reģionālajās pašvaldībās. Pēc debatēm tika nobalsots par rezolūciju un rekomendācijām, tomēr viedokļi bija dažādi, piemēram, ka mazos novados tas nav tik viennozīmīgi, jo darbinieku izvēle ir stipri ierobežota, kā arī lielākā daļa iedzīvotāju ir savā starpā pazīstami. Vēl tika diskutēts par tādiem jautājumiem kā atvērta pārvalde reģionu līmenī; jauniešu sociālās tiesības un pašvaldību vadītāju loma tajās; trauksmes cēlāju aizsardzība un citas tēmas. Līdzīgi kā pagājušajā plenārsesijā, tika plaši diskutēts par kongresa budžetu un resursiem 2020. līdz 2021. gadam, jo šobrīd EP Vietējo un reģionālo pašvaldību kongress ir nonācis finansiālās grūtībās. Savukārt Vietējo pašvaldību palātas sēdē notika debates par šādām tēmām: uz pašvaldību vadītājiem izdarītais spiediens; pilsētu un lauku teritoriju atšķirību mazināšana.

Plenārsēdē notika arī trīs komiteju – Uzraudzības, Aktuālo jautājumu un Pārvaldības komitejas – sēdes, kurās tika skatīti vairāki jautājumi, piemēram, vietējās un reģionālās demokrātijas procesu izvērtēšana; cilvēktiesības vietējā un reģionālajā līmenī; valodu lietojums vietējās un reģionālajās pašvaldībās, kā arī citi jautājumi.

3. aprīli Latvijas pašvaldību delegācijas pārstāvjiem bija tas gods viesoties arī Latvijas pārstāvniecībā Strasbūrā, kur notika tikšanās ar Ivaru Punduru, ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku. Tika apspriestas padomes aktualitātes pašvaldību jomā, kā arī akcentēta pašvaldību būtiskā nozīme demokrātiskā pārvaldē un iedzīvotāju savstarpējā mijiedarbībā, kā arī tika pārrunāti Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sanāksmes organizatoriskie jautājumi.

Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongress (The Congress of Local and Regional Authorities of the Council of Europe (CLRAE)) ir viena no Eiropas Padomes (EP) institūcijām, kas tika izveidota 1994. gada 14. janvārī. Kongresa galvenie uzdevumi ir dot iespēju pašvaldību politiķiem diskutēt par kopīgām problēmām, apspriest pieredzi un izteikt priekšlikumus valdībām; pārstāvēt Eiropas vietējo un reģionālo pašvaldību viedokli Eiropas Padomē; būt padomdevējam Ministru komitejai un Parlamentārajai asamblejai par visiem Eiropas vietējās un reģionālas politikas aspektiem; sadarboties ar pašvaldību nacionālajām un starptautiskajām organizācijām; organizēt pasākumus, lai iesaistītu pēc iespējas lielāku iedzīvotāju daļu demokrātijas veidošanas procesos; gatavot ziņojumus par Eiropas Vietējo pašvaldību hartas principu ieviešanu EP dalībvalstīs, regulāri sekojot vietējās demokrātijas attīstības procesiem; praktiski palīdzēt jaunajām dalībvalstīm, veidojot efektīvas vietējās un reģionālās pašvaldības.