Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

Govīm noraugoties garām braucošā vilcienā

7. novembrī Briselē (Beļģija) Polijas ES prezidentūras organizētajā konferencē par TEN-T nozīmi reģionu ilgtspējīgai attīstībai nākamajā plānošanas periodā galvenās diskusijas bija veltītas Eiropas Komisijas oktobrī publiskotajam priekšlikumam par daudzgadu finanšu shēmu 2014. - 2020. gadam, proti, kopumā no ES budžeta paredzēts novirzīt 50 miljardus eiro „Eiropas savienošanas” mehānismam transporta, enerģētikas un IKT nozarē. Šī instrumenta ietvaros tiks īstenoti arī TEN-T transporta tīklu projekti. Neskatoties uz milzīgo finanšu līdzekļu apjomu, pastāv bažas par to, cik liels finansējuma apjoms varētu tikt izlietots tieši Latvijā.

63% no „Eiropas savienošanas” mehānisma tiks veltīti transporta politikai, lai finansētu būtiskākos transporta tīklus. Pārējo finansējumu plānots izlietot enerģētikas un IKT nozarei. Būtiski atzīmēt, ka šo instrumentu pārvaldīs Eiropas Komisija, un pašvaldības nevarēs ietekmēt finansējuma izlietojumu.
„Eiropas savienošanas” mehānisma ietvaros īstenoto TENT-T projektu galvenais mērķis ir vienota tīkla ietvaros apvienot visas ES dalībvalstis un reģionus, tādējādi veicinot ekonomisko, sociālo un teritoriālo atšķirību mazināšanu dalībvalstīs. Eiropas Komisijas DG TREN ģenerāldirektors Matiass Ruete (Matthias Ruete) uzsvēra, ka vienīgais „Eiropas savienošanas” mehānisma un TEN-T mērķis ir veicināt izaugsmi un iekšējā tirgus funkcionēšanu, ko var panākt, piemēram, ar autoceļu, lidostu un ātrgaitas dzelzceļu savienojumiem. Tāpat būtiski ir veicināt inteliģentu transporta sistēmu ieviešanu, izmantojot atjaunojamo enerģiju, kā arī izmantot jau esošo infrastruktūru, ne tikai veidot jaunu.
Tajā pat laikā svarīgi veidot tādus transporta tīklus, kas ir izdevīgi pašvaldību iedzīvotājiem. Eiropas Parlamenta deputāts no Beļģijas Matjē Grošs (Mathieu Grosch), kurš darbojas Transporta un tūrisma komitejā, trāpīgi norādīja: „Mēs nevēlamies būt kā govis, kuras noraugās garām braucošā vilcienā! Mēs gribam, lai vilciens apstājas arī mūsu pilsētā,” tādējādi uzsverot, cik būtiski ir konsultēties ar vietējiem iedzīvotājiem, gatavojot transporta projektus.
Latvijā 2007. - 2013. gada plānošanas periodā investīcijās TEN-T transporta tīkla attīstībai (autoceļi, dzelzceļš, lidosta, ostas) novirzīti aptuveni 905.64 milj. eiro jeb 636,49 milj. latu. Tā, piemēram, īstenots projekts „Rīgas pilsētas un Rīgas ostas integrēšana TEN-T tīklā”; projekta ietvarosveikts detalizēts tehniski-ekonomiskais pamatojums un tehniskā izpēte par jaunu Eiropas platuma dzelzceļa līniju „Rail Baltica” maršrutā Latvijas teritorijā, par ko Latvijā diskusijas izskan jau vairākus gadus.

Agita Kaupuža

LPS Pārstāvniecības Briselē vadītāja