29. februārī Briselē, Eiropas Savienības Reģionu komitejā (RK), notikušajās debatēs par kopējās lauksaimniecības politikas reformu RK pārstāvis Renē Sušons (René Souchon), Overņas reģionālās padomes (Francija) prezidents, atzina, ka Eiropas Komisijas ierosinātais tiešo maksājumu sadalījums arī pēc 2013. gada joprojām būs nevienlīdzīgs visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Jo īpaši tas skartu Baltijas valstu lauksaimniekus. Tāpēc Reģionu komiteja savā atzinumā par kopējās lauksaimniecības politikas un lauku attīstības reformu plāno ierosināt Eiropas Komisijai triju gadu laikā nākt klajā ar konkrētu plānu, kā tiks nodrošināta pamatmaksājumu konverģence.
Kā Latvijas Pašvaldību savienībai norādīja Sušons, kuram ir arī vairākus gadus ilga Francijas lauksaimniecības ministra pieredze, nav iespējams noteikt vienādus hektāra maksājumus visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, jo tas noteikti izraisītu revolūciju. Tieši tāpēc kā racionāls priekšlikums piedāvāts sagatavot skaidru pamatmaksājumu konverģences grafiku, balstoties uz kura, dalībvalstis varētu nākt klajā ar saviem priekšlikumiem.
Sašutis par notiekošo ir Latvijas delegācijas Reģionu komitejā pārstāvis, Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs: „Latvijas lauksaimniekiem vajadzētu saņemt vismaz 80% no Eiropas Savienības vidējā tiešo maksājumu apjoma, tādējādi izvairoties no revolūcijas iespējas. Pašreiz notiekošais ir pretrunā ar sniegtajiem solījumiem pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, proti, izlīdzināt maksājumus jau līdz 2014. gadam. Solījumu nepildīšana ir šokējoša! Ņemot vērā Latvijas klimatiskos apstākļus un veģetāciju salīdzinājumā ar Centrālās un Dienvideiropas valstīm, mūsu lauksaimnieku iespējas noturēties kopējā Eiropas Savienības tirgū tiek pamatīgi ierobežotas.”
Iepriekš jau ziņots, ka Eiropas Komisija savā priekšlikumā par kopējās lauksaimniecības politikas reformu pēc 2013. gada piedāvā atteikties no vēsturiskās atsauču sistēmas, kurā atbalsta sadalījums bija nevienlīdzīgs un netaisnīgs. Taču pilnīgi dalībvalstu konverģences termiņi nav precizēti, bet pārcelti uz nākamo plānošanas periodu, līdz ar to saglabājoties apjoma atšķirībām dažādu Eiropas Savienības valstu lauksaimniekiem.
Arī Eiropas mērogā darbojošās Profesionālo Lauksaimniecības organizāciju komitejas (COPA) politikas padomniece Nella Mikkola (Nella Mikkola) atzina pastāvošo problēmu, piebilstot, ka dalībvalstīm nepieciešams laiks, lai atteiktos no vēsturiskās atsauču sistēmas. Turklāt kā vēl vienu problēmu Eiropas Komisijas jaunajā piedāvājumā viņa uzsvēra iekļauto prasību lauksaimniekiem vismaz 7% no atbalsttiesīgajiem hektāriem atvēlēt ekoloģiski nozīmīgām platībām, proti, papuvēm, terasēm, ainavas elementiem, buferjoslām un apmežotām platībām. Mikkola aicināja aizdomāties, vai tas būs rentabli visiem lauksaimniekiem atstāt apzaļumošanai tik daudz no savas zemes, nevis to apstrādāt un izmantot produkcijas ražošanai. Nedrīkst aizmirst, ka šāds nosacījums varētu palielināt gan ražošanas, gan gala produkcijas izmaksas.