Ir pašsaprotami, ka, lai efektīvi strādātu, jebkuram darbiniekam – gan skolotājam, gan asfalta klāšanas operatoram – nepieciešamas noteiktas prasmes. Arvien vairāk varam pārliecināties, ka tik pat būtiski ir regulāri papildināt jau esošās, kā arī iegūt jaunas zināšanas. Tas viennozīmīgi palīdzēs pielāgoties nemitīgi mainīgajām prasībām esošajā darba vietā vai arī palīdzēs atrast pilnīgi jaunu nodarbošanos gadījumā, ja darbs jau zaudēts. Eiropas Komisijas rīkotajā Sociālā dialoga komitejas sanāksmē, kas 15.martā norisinājās Briselē (Beļģija), atklātie Eurostat apkopotie dati par situāciju Latvijā liek aizdomāties, jo ekonomiskās krīzes ietekmē cilvēku skaits, kuri piedalījušies mūžizglītības programmās, ievērojami samazinājies no 8,4% 2004.gadā līdz 5% 2010.gadā.
Interesanta ir vairāku Skandināvijas valstu pieredze mūžizglītības veicināšanā. Tā, piemēram, Somijā, kur 2010.gadā šādu programmu dalībnieku skaits sasniedza 23%, regulāri notiek tikšanās starp darba devēju un darba ņēmēju pārstāvjiem. Tajās tiek spriests par turpmākajām aktivitātēm, lai uzlabotu darba rezultātus, kā arī darba dzīves kvalitāti. Pie tam, darba devējs savu darbinieku personīgajai attīstībai izmanto arī mentoringu, proti, darbinieku attīstīšanu ar apmācību, mācīšanās un atbalsta palīdzību, lai tiem sniegtu atbalstu un iedrošinātu.
Nav tā, ka ekonomiskā krīze gājusi garām Norvēģijai, taču risinājums mūžizglītības nodrošinājumam atrasts: darba devēji mazāk sūta darbiniekus uz kursiem, savukārt vairāk nodrošina apmācības darba vietā. Iespējams tāpēc mūžizglītības programmu dalībnieku skaits arī 2010.gadā bija 17,8%. Pēdējā gada laikā vairāk uzmanības tiek pievērsts pašvaldību darbinieku apmācībai. Patlaban Norvēģijas pašvaldībās notiek stratēģisko plānu izstrāde, tāpēc Norvēģijas Pašvaldību un reģionālās attīstības ministrija aizsākusi programmu, kas paredz izveidot sadarbības tīklu pašvaldību darbinieku apmācībai. Programmai jau pievienojušās 50 pašvaldības, un tuvākajā laikā to plāno vēl 50. Tāpat programmas darbībā iesaistījušies arī sociālie partneri.
Līdztekus jau minētajiem sadarbības tīkliem stratēģisko programmu izstrādāšanai Norvēģijā aizsākta jauna programma „Partnerība labākai pašvaldībai”. Tā ir vairāku pašvaldību partnerība vietējā līmenī, kas ietver apmācības un zināšanu papildināšanu dažādās attiecīgajām pašvaldībām būtiskās jomās, lai nodrošinātu nepārtrauktu pašvaldību attīstību.
Savukārt Igaunijā, ar ko bieži salīdzinām savu valsti, pretēji tendencēm Latvijā, mūžizglītības programmas dalībnieku skaits palielinājies no 6,4% 2004.gadā līdz 10,9% 2010.gadā. Igaunijas pašvaldību asociācijas pārstāvniecības Briselē vadītāja Ille Allsāra (Ille Allsaar) skaidro, ka Igaunijā jau vairāk kā desmit gadus veiksmīgi darbojas Igaunijas Kvalifikācijas aģentūra (Estonian Qualifications Authority). Aģentūra nodrošina profesionālās kvalifikācijas sistēmas darbību un, sadarbojoties ar profesionālajām padomēm, darba devēju un darba ņēmēju pārstāvjiem, lemj par nepieciešamajiem kvalifikāciju un apmācību kursiem. Tos savukārt piedāvā virkne apmācību nodrošinātāju, šai ziņā nekādu ierobežojumu nav. Katra pašvaldība savā budžetā paredz pozīciju savu darbinieku apmācībai, ņemot vērā pašvaldības iespējas un arī vajadzības.
Norvēģijas pašvaldības secinājušas, ka veiksme spējā motivēt savus darbiniekus iesaistīties mūžizglītības un tālākizglītības programmās, slēpjas trijos vienkāršos, bet būtiskos priekšnoteikumos, kurus izpildīt var mēģināt katrs darba devējs, proti, jāveido darbinieka ticību sev, savai darba vietai un apkārtējai videi!