Latvijas delegācijas Reģionu komitejā pārstāvis, Mālpils novada domes priekšsēdētājs, Aleksandrs Lielmežs
26. marta Reģionu komitejas (RK) Dabas resursu komisijas sanāksmē, kas norisinājās Briselē (Beļģija), pieņēma vairākus būtiskus priekšlikumus grozījumiem pagājušā gada oktobrī publiskotajā Eiropas Komisijas regulas projektā par kopējās lauksaimniecības politikas reformu pēc 2013. gada. RK sagatavotā atzinuma autors, Overņas reģiona padomes priekšsēdētājs, Renē Sušons (René Souchon) iekļāvis arī virkni Latvijas delegācijas pārstāvja, Mālpils novada domes priekšsēdētāja, Aleksandra Lielmeža ieteikumus izmaiņām regulas projekta tekstā.
Būtiskākais RK vēstījums Eiropas Komisijai ir norāde par nevienlīdzīgo atbalsta sadalījumu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu lauksaimniekiem, kā arī paustā nožēla par izvairīšanos noteikt termiņu tiešo maksājumu pilnīgai konverģencei. Tāpat RK aicina, paredzot ar maksājumu konverģenci saistītos nosacījumus un grafiku, ņemt vērā katras dalībvalsts ražošanas izmaksas. Patlaban atšķirības tiešo maksājumu likmēs ir ievērojamas, piemēram, Latvijā tie ir 97 eiro par hektāru, Igaunijā - 117 eiro, turpretī Nīderlandē - 457 eiro. A. Lielmežs norāda, ka būtu vērtīgi salīdzināt ražošanas izmaksas pa dažādiem lauksaimniecības produkcijas veidiem visās ES dalībvalstīs, lai varētu secināt pa ražošanas izmaksu atsevišķām komponentēm. „Daudzas lauksaimniekiem būtiskas izmaksu pozīcijas visās dalībvalstīs ir samērā līdzīgas. Tas attiecas uz degvielas cenām, minerālmēsliem, tāpat arī rezerves daļām. Vislielākās atšķirības vērojamas darba samaksā. Nebūtu korekti šīs pozīcijas dēļ lielākus atbalsta maksājumus maksāt „veco dalībvalstu” lauksaimniekiem. Mūsu zemnieki arī gribētu palielināt šo pozīciju, taču nav tādu līdzekļu,” norāda Lielmežs.
Tāpat RK apstiprinātajā atzinumā iekļauts Latvijas delegācijas ierosinājums atļaut dalībvalstīm pašām attiecīgos gadījumos lemt par nozarēm, kas var saņemt saistīto atbalstu, neaprobežojoties ar regulā iekļauto uzskaitījumu, kurā varam atrast tādas Latvijā reti sastopamas jomas kā, piemēram, olīveļļa un zīdtārpiņi.„Dažādu valstu specifikas dēļ pilnīgi visu ierakstīt regulā nevar, tāpēc šāds papildinājums par dalībvalsts iespēju pašai noteikt saistītā atbalsta nozares Latvijai ir būtisks,” panākto atzinīgi novērtē A. Lielmežs.
Plašas diskusijas sanāksmē raisījās par EK priekšlikumu noteikt lauksaimniekiem kā obligātu prasību 7% no atbalsttiesīgajiem hektāriem atvēlēt ekoloģiski nozīmīgām platībām, piemēram, papuvēm, ainavas elementiem vai apmežotām platībām. Mazo saimniecību gadījumā šāda prasība var šķist pārāk augsta, tāpēc RK aicina dot iespēju reģioniem attiecīgo platību noteikt atkarībā no vietējiem apstākļiem, tostarp iekļaujot tajā pastāvīgās ganības. Lauksaimnieki jau pauduši savas bažas, ka, izpildot šo jauno prasību, var mazināties daļas lauksaimnieku konkurētspēja, kā arī pieaugt ražošanas un produkcijas izmaksas. Lielmežs norāda, ka Latvijas gadījumā patlaban atmatā atstāti vairāk kā 7% saimniecības zemes, taču aicina aizdomāties par citu būtisku jautājumu: „ES dalībvalstīs ir pašsaprotams, ka reģionu piedalās daudzu pasākumu organizēšanā un regulēšanā. Reģionu komitejas priekšlikums paredz šajā procesā iesaistīties reģioniem, taču, ja Latvijā reģionālā līmeņa nav, tas varētu gulties uz vietējo pašvaldību pleciem. Tas ir nopietns jautājums, vai mūsu lauksaimnieki būtu gatavi kooperēties, lai slēgtu šādus līgumus!”
Iepriekš jau ziņots, ka Eiropas Komisija savā priekšlikumā par kopējās lauksaimniecības politikas reformu pēc 2013. gada piedāvā atteikties no vēsturiskās atsauču sistēmas, kurā atbalsta sadalījums bija nevienlīdzīgs un netaisnīgs. Diemžēl pilnīgi dalībvalstu konverģences termiņi nav precizēti, bet gan pārcelti uz nākamo plānošanas periodu, līdz ar to saglabājoties apjoma atšķirībām dažādu Eiropas Savienības valstu lauksaimniekiem. Tāpat Eiropas Komisijas priekšlikums paredz veicināt kopējās lauksaimniecības politikas efektivitāti un konkurētspēju, vienlaikus veicinot tieši gados jaunus lauksaimniekus veidot savas saimniecības. Reģionu komitejas apstiprināto atzinumu tālāk skatīs 3. maija plenārsēdē. Tālāk pieņemto nostāju savā darbā ņems vērā Eiropas Parlaments un Padome.