31. maijā Insbrukā (Austrija) notikušajā Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo varu kongresa (CLRAE) Pārvaldības komisijas sanāksmē tika atzinīgi novērtēta Latvijas likumdošanā nostiprinātā prakse, kad pašvaldības sarunās ar Ministru kabinetu pārstāv Latvijas Pašvaldību savienība.
Valdības pienākums konsultēties ar pašvaldībām ir vietējās demokrātijas pamatprincips, kas Latvijā darbojas veiksmīgi, jo ietverts likumdošanā. CLRAE uzsver, ka visaptveroša pieeja konsultācijām arī nodrošina labāku likumdošanas sagatavošanu un veicina pārvaldes kvalitāti visos līmeņos. Pastāvošo konsultāciju kārtību atzinīgi vērtē Latvijas delegācijas CLRAE pārstāvis, Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs: „Latvijas Pašvaldību savienība veiksmīgi strādā ar ministrijām un valdību, pārstāvot pašvaldības jautājumos, kas skar to intereses. Tāpat tematisko komiteju pārstāvji ik gadus tiekas ar ministriju pārstāvjiem, sarunu rezultātus ietverot Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokolā, kas tālāk tiek iesniegts Ministru kabinetā vienlaikus ar valsts budžeta likumprojektu. Manuprāt, veiksmīgā Latvijas prakse būtu jāpopularizē Eiropas Padomes dalībvalstīs vēl aktīvāk, jo tā ir vērtīga informācija pašvaldību ikdienas darbā.” Tam piekrīt arī ziņojuma sagatavotāja, Zviedrijas delegācijas CLRAE pārstāve Britta-Marija Lēvgrena (Britt-Marie Lövgren), uzsverot, ka, pārstāvot pašvaldības, ir nozīmīgi strādāt kopā.
Ne visās valstīs pašvaldību pārstāvība izvērtusies tik veiksmīga, arī vienā no labklājības valstīm, Somijā, kuras ekonomiskā situācija Globālajā konkurētspējas ziņojumā par 2011. - 2012. gadu ievietota ceturtajā vietā. Salīdzinoši Latvija ievietojusies 64. vietā no 142 aptvertajām valstīm. Taču Somijā ne viss notiek tik veiksmīgi, kā sākumā var šķist. Tajā jau 2006. gadā aizsākās pretrunīgi vērtētā administratīvi teritoriālā reforma, no vienas puses piedāvājot brīvprātīgu pašvaldību apvienošanos, no otras puses valdība cenšas uzspiest savu varu pašvaldībām. 2009. gadā skandālu izraisīja Sibbo (Sippo) pašvaldības pievienošana Helsinku pilsētai, lai gan pret to referendumā nobalsoja 93,3% iedzīvotāju. Taču, neskatoties uz to, valdība pieņēma lēmumu par labu pašvaldības piespiedu pievienošanai. Šā gada februārī valdība pieņēma ilgi gaidīto likumu, kas paredz līdz 2014. gada beigām samazināt Somijas pašvaldību skaitu no 350 līdz aptuveni 70. Somijas delegācijas pārstāve CLRAE Irmeli Henttonena (Irmeli Henttonen) atzīst, ka, lai gan reformas mērķis teorētiski ir uzlabot pašvaldību sniegto pakalpojumu kvalitāti, liela daļa iedzīvotāju ir pārliecināta, ka tā tikai pasliktināsies: „Iedzīvotāji ir satraukti ne tikai par notiekošo pašvaldību reformu, bet arī par valdības ieceri samazināt slimnīcu skaitu valstī. Plānots, ka valstī darbosies tikai piecas universitātes slimnīcas, un pārējās kļūs par aprūpes slimnīcām vai steidzamās medicīniskās palīdzības punktiem. Satraukumam par šāda plāna īstenošanu ir pamats, jo tādā gadījumā attālums līdz tuvākajai neatliekamās palīdzības slimnīcai var būt ļoti liels! Tāpēc uzrunāju CLRAE pievērst lielāku uzmanību Somijā notiekošajam pašvaldību līmenī, vai tas vispār ir saskaņā ar Eiropas Vietējo pašvaldību hartu.”
Pašvaldību teritoriālās reformas zemestrīces pēcgrūdienus izjūt arī Somijas Vietējo un reģionālo pašvaldību asociācijā. Daudzas pašvaldības piedraudējušas izstāties, ja asociācija nespēs pietiekami efektīvi aizstāvēt savu biedru intereses un vēlmi saglabāt esošās administratīvās robežas.