2. jūlijā Briselē (Beļģija) notikušajā Eiropas Savienības Reģionu komitejas (RK) Teritoriālās kohēzijas politikas komisijas sanāksmē tās pārstāvji atbalstīja Latvijas un Igaunijas delegāciju ierosinājumu Eiropas Savienības valstu pētniecības centriem, kas atrodas Baltijas jūras reģionā, galveno uzmanību veltīt tieši savu pārstāvēto reģionu izvēlētajai viedajai specializācijai. Darbības virzienu dažādība veicinātu pētniecību un darbu pie inovācijām dažādās jomās, kā arī pavērtu iespējas plašākai tematiskajai sadarbībai un ekonomiskajai sadarbībai.
Gatavojoties nākamajam plānošanas periodam, Eiropas Savienības dalībvalstu reģioni tiek aicināti izvēlēties savu viedās specializācijas jomu, kas tiem vislabāk palīdzētu veicināt ekonomisko attīstību. Latvija patlaban vēl spriež par Nacionālo attīstības plānu 2014. – 2020. gadam, kura vadmotīvs ir „ekonomikas izrāviens”. Tajā gan atzīts, ka nepieciešams stimulēt viedo specializāciju, taču nav norādītas konkrētas iespējamās jomas, kurās varētu attīstīt inovācijas un pētniecību. Aktīvākas diskusijas par šo jautājumu tieši patlaban būtu ļoti vēlamas, jo Latvijas rezultāti inovāciju jomā no Eiropas Komisijas puses tiek vērtēti kā ļoti zemi. „Domāju, ka viena no veiksmīgākajām inovācijas jomām Latvijā varētu būt ķīmija – gan farmācijā, gan koksnē,” savās pārdomās par iespējamo Latvijas viedās specializācijas izvēli dalās Latvijas delegācijas RK pārstāvis, Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Inesis Boķis.
Savukārt lielākas inovāciju iespējas kosmosa jomā saskata Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja 1. vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš. Tam būtisks priekšnoteikums būtu pārliecinošs Latvijas lēmums par šādu virzību un iestāšanās Eiropas Kosmosa aģentūrā kā pilntiesīgai dalībvalstij: „Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs jau šobrīd ir sadarbības partneris kosmiskās pētniecības tīklos un sekmīgi darbojas vairākos FP7 projektos. Tāpēc dalība Eiropas Kosmosa aģentūrā ļautu iegūt finansējumu pētniecības centra attīstībai. Patlaban esam šādu vēlmi pauduši, bet tas būtu jādara enerģiskāk.”
Latvijai par dažiem soļiem tomēr priekšā aizsteigusies Igaunija, kas pirms gada kļuvusi par Eiropas Kosmosa aģentūras asociēto biedru un ir ceļā uz pilntiesīga biedra statusu. Tāpat mūsu ziemeļu kaimiņvalsts jau ir tuvāk viedās specializācijas izvēlei. Proti, Narvā pie jūras tiek iegūts degslāneklis, kas tiek izmantots elektroenerģijas un dīzeļdegvielas ražošanai. „Zinātniskie pētījumi Igaunijā šajā jomā notiek jau aptuveni 50 gadus. Tā patlaban ir mūsu viedā specializācija un resurss, ko varēsim izmantot vēl vismaz 100 gadus,” stāsta Juri Gotmans, Igaunijas delegācijas pārstāvis RK un Somerpalu (Sõmerpalu) pašvaldības deputāts. Igaunijas enerģētikas koncerns „Eesti Energia” 80% enerģijas saražo, izmantojot tieši degslānekli. Interesanti, ka Valmieras pilsētā elektroenerģijai izmanto arī Igaunijā saražoto enerģiju, proti, tās pirmsākumi ir degslāneklis.
Pirms aptuveni gada „Eesti Energia” uzsākusi degslānekļa ražošanu arī ASV Jūtas štatā un Jordānijā, izmantojot savu pieredzi degslānekļa iegūšanā un pārstrādē. Viens no iemesliem, kādēļ Igaunija ļoti cenšas attīstīt šo sektoru, ir arī vēlme panākt neatkarību no Krievijas piegādātās gāzes. „Problēma ir tā, ka Eiropas Savienība degslānekli uzskata par fosilo enerģiju. Ja tiks liegta jebkura veida fosilās enerģijas izmantošana, tad varētu rasties situācija, ka degslānekļa vietā mums būs jāizmanto Krievijas gāze,” skaidro Gotmans, vienlaikus norādot, ka šis nebūt nav tas scenārijs, kuru Igaunija vēlētos izdzīvot.