|
Reģionu komitejas plenārsesiju, kas notiks šā gada 5. un 7. oktobrī — Eiropas reģionu un pilsētu nedēļas pasākuma OPEN DAYS (atvērto durvju dienu) laikā — iezīmēs aktuālākie institucionālie un politiskie jautājumi, kas šobrīd jārisina Eiropas Savienībai. Vispirms jau tāpēc, ka uz 344 RK locekļu uzaicinājumu piedalīties plenārsesijā ir atsaucies Eiropas Komisijas priekšsēdētājs José Manuel Barroso un Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Jerzy Buzek. Turklāt šai sesijā galvenais skatāmais temats būs cīņa ar klimata pārmaiņu sekām un gatavošanās Kopenhāgenas sammitam reģionu un pilsētu līmenī. Lai atgādinātu par minēto problēmu vispasaules nozīmi, RK uzņem Amerikas Savienoto Valstu Pilsētu mēru konferences priekšsēdētāja vietnieci Elizabeth Kautz, kas pastāstīs par darbu, ko veic deputāti otrpus Atlantijas okeānam, un par viņu iespējām cīņā ar klimata pārmaiņām sadarboties ar vēlētajiem pārstāvjiem Eiropā.
Priekšsēdētāja vēstījums
“Decembrī Kopenhāgenā notiekošajā augstākā līmeņa sanāksmē par klimata jautājumiem Eiropai uzdevums vēlreiz būs panākt, lai panāktu, ka pasaules sabiedrība izvirza lielus un īstenojamus mērķus cīņā ar klimata pārmaiņu sekām. Tikšanās rezultātā tomēr vajadzēs pieņemt konkrētus pasākumus visā pasaulē, tostarp vietējā un reģionālā līmenī. Tādēļ sammita sagatavošanas laikā mums jāraugās, lai apspriežamajos dokumentos jau tagad būtu ņemta vērā reģionu un pašvaldību loma centienos saglabāt vides līdzsvaru.
Nākamā Reģionu komitejas sesija, kas tiek organizēta OPEN DAYS laikā, būs izšķiroša tikšanās reize, jo īpaši ņemot vērā drīzumā notiekošo augstākā līmeņa sanāksmi Kopenhāgenā. RK kopā ar Eiropas Komisiju ne tikai ir iesaistījusies Pilsētu mēru paktā, kuru kopš pavasara ir parakstījušas aptuveni 700 Eiropas pilsētu, bet arī apliecina atdevi tajā paustajiem mērķiem, 7. oktobri veltot vides jautājumiem. Šajā dienā Amerikas Savienoto Valstu Pilsētu mēru konferences priekšsēdētāja vietniece Elizabeth Kautz uzturēsies Briselē, lai kopā ar RK locekļiem apspriestu, kā kopā cīnīties ar klimata pārmaiņām.
Tādēļ RK būs klāt Kopenhāgenā, lai nodrošinātu to, ka sammitā atbilstīgi tiek ņemta vērā vietējo un reģionālo pašvaldību loma un efektivitāte cīņā ar klimata pārmaiņu sekām. Tas jādara tādēļ, ka darbs un enerģija, ko ieguldīsim Kopenhāgenas konferences sagatavošanā, ilgtermiņā ietekmēs mūsu un nākamo paaudžu dzīvi.”
RK priekšsēdētājs Luc Van den Brande
Praktiska informācija par plenārsesiju
Pirmdien, 5. oktobrī no plkst. 15.00 līdz plkst. 17.00 Eiropas Parlamenta Paul-Henri Spaak ēkas plenārsēžu zālē, 43 Rue Wiertz, 1047 Briselē.
Trešdien, 7. oktobrī no plkst. 9.00 līdz plkst. 13.00 un no plkst. 14.30 līdz plkst. 19.30 Eiropas Komisijas Charlemagne ekā, rue de la Loi 170, 1049 Briselē.
Preses konference, kurā piedalīsies enerģētikas komisārs Andris Piebalgs, Amerikas Savienoto Valstu Pilsētu mēru konferences priekšsēdētāja vietniece Elizabeth Kautzun Reģionu komitejas priekšsēdētājs Luc van den Brande, notiks 7. oktobrī plkst. 13.30 (EK Charlemagne ēkas telpā S2, rue de la Loi 170).
Plenārsesijas darba kārtība un atzinumu projektu pilnu tekstu skatīt, uzklikšķinot šeit.
Reģioni un pilsētas ceļā uz Kopenhāgenu.
Reģionu komitejas oktobra plenārsesija notiks ES reģionālās politikas svarīgākā notikuma — reģionu un pilsētu Eiropas nedēļas ikgadējā pasākuma OPEN DAYS — laikā. RK un Eiropas Komisijas reģionālās politikas ģenerāldirektorāta kopīgi organizētajās septītajās OPEN DAYS tiks rīkoti vairāk nekā 200 darbsemināru un pasākumu, kas veltīti četriem galvenajiem tematiem: inovācijai, teritoriālajai kohēzijai, kohēzijas politikas nākotnei un vietējo un reģionālo pašvaldību lomai klimata pārmaiņu jautājumu risināšanā.
Pēdējais minētais temats tiks arī plaši apspriests RK plenārsesijā trešdien, 7. oktobrī, pieņemot divus atzinumus, kas veltīti galvenajām jomām, kurās vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir svarīga loma ar klimata pārmaiņām saistīto jautājumu risināšanā. Pirmajā atzinumā, kuru sagatavojis Henning Jensen (DK/PES), īpaši uzsvērta nepieciešamība nodrošināt, ka jebkādā ES mēroga ar klimata pārmaiņām saistītā stratēģijā ir iesaistīts vietējais un reģionālais līmenis ne tikai centienos mazināt klimata pārmaiņas, bet arī lai piemērotos to ietekmei. Tas savukārt nozīmē, ka klimata pārmaiņu politika vairāk jāsaskaņo visos pārvaldes līmeņos, kā arī jāuzsver nepieciešamība lielākus naudas līdzekļus darīt pieejamus reģioniem un pilsētām, kas ir pirmie, kuriem jāsaskaras ar atmosfēras sasilšanas nelabvēlīgajām sekām.
Viena no šādām problēmām ir sīkāk izskatīta Helmut Jahn (DE/EPP) atzinuma projektā par ES mēroga pieeju katastrofu novēršanai. Klimata pārmaiņas ir galvenais dabas katastrofu, piemēram, plūdu un mežu ugunsgrēku, skaita pieauguma iemesls, un vietējām un reģionālajām pašvaldībām tas nozīmē daudz vairāk nekā tikai liesmu dzēšanu vai ūdens aizvadīšanu, jo šādām katastrofām ir ilgstoša ietekme uz daudzām politikas jomām, kas ir vietējo un reģionālo pašvaldību kompetencē, tostarp uz veselības aprūpi, izglītību, transportu un mājokļu nodrošināšanu. Katastrofas tāpat kā klimata pārmaiņas nav ģeogrāfiski ierobežotas, un atzinumā uzsvērts: efektīvākai katastrofu novēršanai būs nepieciešama daudz lielāka pārrobežu un reģionu sadarbība, kas ļauj reģioniem ne tikai apmainīties ar labāko praksi, bet arī efektīvāk strādāt uz vietas.
H. Jensen atzinums būs arī pamatā RK galvenajam vēstījumam pirms ANO klimata pārmaiņām veltītajām sarunām decembrī Kopenhāgenā. Ņemot vērā minēto tikšanos, plenārsesijā notiks arī svarīgas debates par vietējā un reģionālā līmeņa uzdevumiem sakarā ar klimata pārmaiņām. Vieni no galvenajiem referentiem debatēs būs RK locekle un Kopenhāgenas mēra vietniece Mona Heiberg, kas runās par to, kā viņas pilsēta gatavojas uzņemt klimata pārmaiņām veltīto ANO konferenci, un ASV pilsētu mēru konferences priekšsēdētāja vietniece Elizabeth Kautz, kura paskaidros par ASV vietējo politiķu iniciatīvu pēc tam, kad Vašingtona atteicās parakstīt iepriekšējo ANO klimata pārmaiņu deklarāciju, t. i., Kioto protokolu. Elizabeth Kautz būs sarunas arī ar RK priekšsēdētāju Luc Van den Brandeun ES enerģētikas komisāru Andri Piebalgu. Sarunu mērķis ir sekmēt Pilsētu mēru konferences un tās ES partnera, Pilsētu mēru pakta dalībnieku darbības, labāku saskaņošanu.
Reģioni un pilsētas vēlas panākt videi draudzīgāku un efektīvāku Eiropas transporta politiku
Lai cīnītos pret klimata pārmaiņām, nepieciešami inovatīvi risinājumi transporta jomā, piemēram, veidojot pilsētu mobilitātes shēmas vai galvenos Eiropas transporta koridorus. Pārrobežu maršrutiem ir būtiska nozīme Eiropas reģionu un pilsētu dzīvē, un tie ir neaizstājami teritoriālās kohēzijas sekmēšanas līdzekļi. Tādēļ divos RK atzinumos, ko paredzēts pieņemt oktobra plenārsesijā, būs izvirzīti ierosinājumi efektīvākas, videi draudzīgas un drošas ES transporta politikas izstrādei.
Eiropas Savienības transporta politikas galvenie projekti ir tā sauktie “Eiropas transporta tīkli” (TEN-T), kas ļauj saskaņot un finansēt liela mēroga starpvalstu transporta savienojumus. Lionas mēra vietnieks Jean-Michel Daclin (FR/PES) projektā atzinumam par Eiropas Komisijas priekšlikumiem attiecībā uz TEN-T politikas pārskatīšanu prasa, lai šajos ES finansētajos projektos lielāka prioritāte tiktu piešķirta vides apsvērumiem un lai tiktu atbalstīti videi draudzīgi transporta veidi, piemēram, dzelzceļš, jūras un iekšzemes ūdensceļi. Jean-Michel Daclin ziņojumā uzsvērta vajadzība savienot Eiropas tālākos reģionus ar saimnieciskajiem centriem un pausta nožēla par to, ka Komisija nepievērš vajadzīgo uzmanību transporta politikas būtiskajai nozīmei Eiropas līmeņa reģionālajā plānošanā.
Arī Volovas mēra Witold Krochmal(PL/UEN-EA) izstrādātajā atzinuma projektā uzsvērta dzelzceļa kravu pārvadājumu, kas ir videi draudzīgi un droši, nozīme salīdzinājumā ar citiem pārvadājumu veidiem. Witold Krochmal atzinumā pausta atzinība par plāniem nozares konkurētspējas sekmēšanai, un izvirzīta prasība, lai, izveidojot Eiropas dzelzceļa kravu pārvadājumu koridorus, notiktu apspriedes ar reģionālajām un vietējām pašvaldībām, tādējādi nodrošinot, ka attiecīgie maršruti negatīvi neietekmē vietējās kopienas, kas atrodas to tuvumā. Šajā atzinumā pausts viedoklis, ka dzelzceļa koridori būtu jāsavieno arī ar citiem transporta veidiem, izveidojot sauszemes un jūras termināļus vai salu ostas, ņemot vērā arī loģistikas centrus, kurus jau izveidojušas vietējās un reģionālās pašvaldības.
Patvērums un imigrācija: vietējās un reģionālās pašvaldības uz priekšējām līnijām
Šajā sesijā RK locekļi balsos arī par diviem atzinumiem, kuros skatīts jautājums par migrantu un patvēruma meklētāju plūsmu pārvaldību vietējā un reģionālā līmenī, jo vietējās un reģionālās pašvaldības ir pirmās, kas ar to saskaras.
Projektā atzinumam par Stokholmas programmu Katalonijas reģionālās valdības sekretāre Eiropas Savienības lietās Anna Terron i Cusi(ES/PSE), uzsver vajadzību līdzsvaroti saskaņot drošību un aizsardzību, pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzībuun piebilst ka, apkarojot tādus nodarījumus, kas skar iedzīvotāju drošību, piemēram, terorismu, organizēto noziedzību, īpaši cilvēku tirdzniecību, narkotiku tirdzniecību vai bērnu seksuālo izmantošanu, galvenā nozīme ir profilaksei. Turklāt ziņotāja ar bažām norāda uz ierosinātajiem ierobežojumiem attiecībā uz ģimenes locekļu, trešo valstu valstspiederīgoieceļošanu un uzturēšanos un aicina apliecināt īpašu modrību, lai novērstu jebkādu diskrimināciju, pamatojoties uz tautību vai etnisko izcelsmi. Viņa arī pauž bažas par to, ka lielāka solidaritāte var izpausties tikai kā augsti kvalificētu un Eiropas darba tirgos pieprasītu imigrantu utilitāra un selektīva uzņemšana.
Minēto atzinuma projektu papildina Newcastle–upon–Tyne pilsētas padomes locekles Doreen Huddart (UK, ADLE) sagatavotais atzinums par topošo kopējo Eiropas patvēruma sistēmu. Atzinuma projektā viņa iesaka, ka gadījumos, kad vietējās un reģionālās pašvaldības ir atbildīgas par mājokļa, labklājības, veselības aprūpes, izglītības un darba tirgus pieejamības jautājumiem, dalībvalstīm jāatzīst, ka ir vajadzīga solidaritāte un vienlīdzīgs apgrūtinājumu sadalījums vietējā līmenī. Viņa arī uzskata ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām vajadzīgs tiešs Eiropas papildu atbalsts vai arī garantijas par to, ka tās gūs proporcionālu labumu no dalībvalstīm piešķirtā finansējuma.
Atzinumu kopsavilkums
Vietējais un reģionālais līmenis: pamats atbilstīgai rīcībai, lai pielāgotos klimata pārmaiņām
Viens no galvenajiem Reģionu komitejas darbības uzdevumiem ir panākt, lai tiktu atzīta vietējo un reģionālo pašvaldību būtiskā nozīme pret klimata pārmaiņām vērsto politiku īstenošanā. Tādēļ projektā atzinumam par Balto grāmatu “Adaptācija klimata pārmaiņām — iedibinot Eiropas rīcības pamatprincipus” Dānijas pilsētas Næstved municipalitātes mērs Henning Jensen (DK/PSE) ierosina konkrētus pasākumus, lai tieši iesaistītu vietējās un reģionālās pašvaldības, mobilizējot to kompetences. Tādēļ viņš “mudina vietējās, reģionālās un valsts iestādes, kuru kompetences jomas ir līdzīgas, piemēram, aizsardzība pret grīvas ūdeņiem, jūras piekrastes un upju plūdiem, pieņemt horizontālu iekļaujošu pieeju” un uzsver, ka “vietējām un reģionālajām pašvaldībām būtu jāsaņem papildu finansiāls atbalsts, lai mazinātu to zaudējumus un segtu pielāgošanās radītās papildu izmaksas, jo klimata pārmaiņu izraisīto dažādo problēmu risināšana radīs jaunu ievērojamu finansiālo slogu vietējām pašvaldībām”. Atzinuma nozīmi uzsvērs RK plenārsesijas laikā, 2009. gada atvērto durvju dienu ietvaros organizētās debates par reģionālajiem un vietējiem pasākumiem cīņā ar klimata pārmaiņām.
Vides tematikai būs veltīts arī projekts atzinumam par Kopienas pieeju dabas vai cilvēka izraisīto katastrofu novēršanai. Ar atzinumu iepazīstinās Helmut Jahn (DE/PPE). Hoenloes apriņķa pašvaldības loceklis iesaka Eiropas reģionus tiešāk iesaistīt katastrofu pārvaldībā, mudinot apkopot “informāciju par jau esošajiem Kopienas instrumentiem, ko varētu izmantot katastrofu novēršanas pasākumu atbalstam, kā arī izstrādāt katalogu par katastrofu novēršanas pasākumiem, kuriem jau tagad var pieprasīt ES līdzekļus”. Lai to varētu izdarīt, viņš precizē, ka īpašu uzmanību vajadzētu pievērst iespējām finansiāli atbalstīt plānošanu, apmācību un pārrobežu mācības.
Migrācija un patvērums: modrība un solidaritāte vietējā līmenī
Katalonijas reģionālās valdības sekretāre Eiropas Savienības lietās Anna Terron I Cusi (ES/PSE) ar gandarījumu konstatē, ka panākumi brīvības, drošības un tiesiskuma telpas veidošanā gūti, šā projektā centrā izvirzot iedzīvotāju intereses, tomēr atzinuma par Stokholmas programmu projektā aicina Komisiju nodrošināt, lai “patvēruma sistēmas mehānismi dalībvalstīs atbilstu sasniegumiem, kas gūti, veidojot kopēju Eiropas patvēruma sistēmu, kuras pamatā ir Ženēvas konvencija un citi starptautiski instrumenti”. Tādēļ Terron I Cusi atzinuma projektā brīdina, ka nevajadzētu parakstīt jaunus atpakaļuzņemšanas līgumus ar valstīm, kas nav parakstījušas Ženēvas konvenciju. RK ziņotāja turklāt vērš uzmanību uz pamattiesību ierobežošanas apdraudējumu, ko it īpaši saistībā ar personas datu aizsardzību var radīt Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas robežu šķērsošanas elektroniskās reģistrācijas sistēmas izveide.
CONST komisijas darba ietvaros ir tapis arī Newcastle–upon–Tyne pilsētas padomes locekles Doreen Huddart (UK/ADLE) atzinums, ar kura starpniecību Reģionu komiteja pauž viedokli par topošo kopējo Eiropas patvēruma sistēmu II. Minētajā dokumentā cita starpā ieteikts, ka “vietējā un reģionālajā līmenī ir jāuzlabo komunikācija jautājumā par atšķirībām starp piespiedu un brīvprātīgu migrāciju un starp starptautiskas aizsardzības saņēmējiem un pieprasītājiem”. Tas nepieciešams, lai sabiedrība būtu zinoša un saņemtu pozitīvu informāciju par starptautiskās aizsardzības saņēmējiem. RK ziņotāja uzsver, ka jāizstrādā “vietējām un reģionālajām pašvaldībām pieejamas finansējuma programmas, lai sabiedrība būtu labāk informēta par patvēruma jautājumiem reģionos, kur tas varētu uzlabot iedzīvotāju informētību un integrāciju.”
RK atbalsta stratēģiju Donavas reģionam
Bādenes-Virtembergas Federālo un Eiropas lietu ministra Wolfgang Reinhart (DE/PPE) sagatavotajā pašiniciatīvas atzinumā uzsvērta Donavas reģiona Eiropas perspektīva, vienlaikus norādot, ka ūdens un sauszemes infrastruktūras izbūve ir lietderīga visam reģionam, ļaujot izmantot reģiona iespējas kalpot par rietumus un austrumus, kā arī ziemeļus un dienvidus vienojošo saikni, turklāt tādējādi var uzlabot reģiona konkurētspēju. Šis projekta atzinumam par ES stratēģiju Donavas reģionam mērķis būs galvenokārt atgādināt, ka transporta un vides aizsardzības jēdzieniem nav jābūt antonīmiem, bet tieši otrādi, tiem jābūt savienojamiem un stratēģijas galvenajam mērķim jābūt Donavas reģiona ilgspējīgas attīstības pilnīgai nodrošināšanai.
Eiropas konkurētspēja: Reģionu komiteja pievēršas transporta tīklu politikai
RK locekļu sagatavotie dažādie atzinumu projekti veltīti arī tam, lai piešķirtu vietējo un reģionālo perspektīvu debatēs par Eiropas transporta veidu konkurētspēju, kā arī vairāku Kopienas programmu un politiku efektivitātes uzlabošanu. Lionas mēra vietnieks Jean-Michel Daclin (FR/PSE) iepazīstinās ar projektu RK atzinumam “Zaļā grāmata “TEN-T: politikas pārskats.Ceļā uz integrētāku Eiropas transporta tīklu, kas sekmētu kopējās transporta politikas īstenošanu””. Šis dokuments, kurā būs paskaidrota RK nostāja šajā sarežģītajā jautājumā, virzīts uz to, lai tiktu ieviesta dzelzceļa, jūras un upju infrastruktūru attīstībai labvēlīga tarifu un noteikumu sistēma, jo minētās infrastruktūras ir videi visdraudzīgākās. Tādēļ RK atzinuma projektā prasīts, lai minētajā jomā tiktu piemērota tālejoša politika “tostarp, izmantojot ārējo izmaksu internalizāciju vai piešķirot Eiropas atbalstu kravu pārvadājumu uzņēmumiem, lai tie izmantotu ilgtspējīgus transporta veidus.” Turklāt Eiropas finansējumu vajadzētu piešķirt pasākumiem, kurus pēc publiskas apspriešanas īstenotu dalībvalstis un teritoriālās pašvaldības, lai sagatavotu attiecīgās teritorijas vērienīgu būvdarbu veikšanai (piemēram, vietējā darbaspēka apmācība, strādājošo izmitināšana, vietējās ekonomikas struktūras pielāgošana būvdarbu vajadzībām u.c.), nodrošinot tādējādi šādu būvdarbu pozitīvu ietekmi uz attiecīgajām teritorijām.
Turpinot pārdomas par Eiropas transporta nākotni, Volovas mērs Witold Krochmal (PL, UEN-AE) iepazīstinās ar projektu atzinumam par konkurētspējīgiem dzelzceļa kravu pārvadājumiem, vēršot Eiropas iestāžu uzmanību uz nepieciešamību ieviest dzelzceļa standartu kopumu, lai samazinātu loģistikas izdevumus, palielinātu konkurētspēju, uzlabotu tirgu pieejamību, un nodrošinātu saimnieciskās attīstības un vides prasību līdzsvaru, kā arī lai dzelzceļš kļūtu par neatņemamu Eiropas uzņēmējdarbības tīkla daļu, radot pievienoto vērtību. Viņš arī uzsver, ka pieņemot lēmumus par kravu pārvadājumu koridoru izveidi, kas tiks izskatīti un apstiprināti Kopienas līmenī, katrā ziņā jāapspriežas ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, turklāt tas jādara jau “plānošanas un saskaņošanas posmā valstu līmenī”.
Plenārsesijā Olivier Bertrand (FR/PPE) izklāstīs Reģionu komitejas nostāju par Eiropas Komisijas paziņojumu “Vienkāršota KLP Eiropai — ieguvums visiem”. Būdams Sensilvēnas-Belgardas (Saint-Sylvain de Bellegarde) pašvaldības, kas atrodas Francijas reģionā Limuzēna, padomes loceklis, viņš ir varējis pievērsties kopējai lauksaimniecības politikai. Atbilstoši ziņotāja piezīmēm RK pieprasa, lai KLP instrumentus varētu labāk izmantot ražošanas nozarēs, ko skārušas krīzes (saistībā ar tirgiem, klimatu vai veselību). Efektīvā institucionālā mehānismā jāparedz vienkārši instrumenti, kas, ražošanas interesēs apvienojot līdzekļus, ļaus nodrošināt pienācīgus ienākumus lauksaimniekiem, kurus skārušas krīzes.
Ildefransas reģionālās padomes loceklis Jean-Vincent PLACÉ (FR/PSE) atzinumā “Atjaunināta stratēģiskā sistēma Eiropas sadarbībai izglītības un apmācābas jomā” pauž uzskatu, ka izglītības un apmācības pasākumu plānošanā jāņem vērā nākotnē vajadzīgās prasmes. Bieži vien tās vispirms iespējams noteikt vietējā un reģionālajā līmenī. Viņš piesardzīgi vērtē Komisijas priekšlikumu izstrādāt kritēriju par nodarbinātības iespējām un uzskata, ka šis kritērijs būtu jāprecizē;
Vietējo un reģionālo pašvaldību viedokli par mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātībai un sociālajai integrācijai (programma “Progress”) Komitejas ECOS komisija uzticēja formulēt Lesteršīras grāfistes padomes vadītājam David Parsons(UK/PPE). Lai uzlabotu programmas efektivitāti, viens no galvenajiem ieteikumiem Komisijai ir aktīvi sekmēt mikrokredītu piešķiršanu mērķgrupām (bezdarbniekiem, neaizsargātām personām, jauniešiem, sievietēm, vecāka gadagājuma cilvēkiem un mazākumtautību kopienām), un “ierādīt šīm grupām īpašu un atbilstošu vietu ar mikrokredītiem saistītajās programmās un iniciatīvās”.
Visbeidzot 7. oktobrī plenārsesijas laikā Reģionu komiteja sāks savu izmēģinājuma projektu “Eiropas Reģions, kas veicina uzņēmējdarbību (EER)”. Šo nosaukumupiešķirs, lai apzinātu un apbalvotu ES reģionus ar izcilu uzņēmējdarbības redzējumu, neatkarīgi no to lieluma, labklājības un kompetencēm. Reģioniem, kas izstrādājuši vispārliecinošāko un visvairāk uz nākotni vērsto rīcības plānu, tiks piešķirts uzņēmējdarbības logo “Gada reģions, kas veicina uzņēmējdarbību”.
Reģioni uz priekšējām līnijām sociālo lietu un veselības aprūpes jautājumu risināšanā.
Oktobra plenārsesija būs zīmīga arī ar to, ka tajā tiks izskatīts projekts atzinumam par reģionālo un vietējo pašvaldību prioritārajiem pasākumiem vardarbības pret sievietēm novēršanai un vardarbības upuru atbalsta uzlabošanai. Kastīlijas un Leonas reģiona priekšsēdētājs Juan Vicente Herrera Campo (ES/PPE) atzinumā iesaka, dažādās tiesībsargājošajās, veselības aprūpes, tieslietu un sociālo pakalpojumu iestādēs “tur, kur tādu nav, veidot īpašas nodaļas, kas var piedāvāt īpašus atbalsta pasākumus no vardarbības cietušām sievietēm” Viņš arī ierosinās izveidot ES līmeņa novērošanas centru vardarbības pret sievietēm novēršanai, kas n veicinātu un koordinētu vietējo un reģionālo pašvaldību apstiprinātos pasākumus minētajā jomā, aktīvi veicot darbu tīklā.
Savukārt Gēteborgas pilsētas domniece Susanna Haby (SE/PPE) projektā atzinumam par tiesību aktu paketi farmācijas jomā izskatīs veselības apūpes jautājumus. Viņa ieteiks RK locekļiem aicināt Komisiju “sekot līdzi cenu attīstībai, lai pārliecinātos, ka ierosinātā atļauju izsniegšanas kārtība neveicina medikamentu cenu paaugstināšanos”. Ziņotāja uzsver, ka “ārstēšanai ar medikamentiem jābūt ētiski, medicīniski un ekonomiski pamatotai. Katram pacientam nepieciešamajā laikā un atbilstošajā devā būtu jāsaņem viņam piemērotākie medikamenti, tādējādi panākot resursu izmantošanu iespējami labākajā veidā”.
Aktualizēta informācija un paziņojumi presei par RK atzinumiem un ziņojumiem atrodama tīmekļa vietnē (http://www.cor.europa.eu).
Reģistrējoties tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/avservices/ebs/schedule.cfm, Jums ir iespēja sekot līdzi visām debatēm RK plenārsesijā, izmantojot satelītu.
|
|
|
Reģionu komiteja
Apmēram divas trešdaļas ES tiesību aktu dalībvalstīs īsteno vietējās un reģionālās pašvaldības. Reģionu komiteja ir konsultatīva iestāde, kuru izveidoja 1994. gadā, lai vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvji varētu paust viedokli par minētajiem tiesību aktiem. RK katru gadu organizē piecas plenārsesijas, kurās 344 Komitejas locekļi balso par atzinumiem, kas izstrādāti par ierosinātajiem tiesību aktiem. Eiropas Komisijai, kurai piešķirtas likumdošanas iniciatīvas tiesības, kā arī ES Padomei, kas — parasti kopā ar Eiropas Parlamentu — nosaka tiesību aktu galīgo saturu, ir jākonsultējas ar RK par daudzām darbības jomām, tostarp par vides, nodarbinātības un transporta jautājumiem. Ar Lisabonas līgumu Reģionu komitejas funkcija nostiprināta vēl vairāk. Turpmāk Eiropas Parlamentam būs obligāti jākonsultējas ar Reģionu komiteju par visiem tematiem, kas ir svarīgi reģioniem un pašvaldībām. Ja ir pārkāptas Komitejas tiesības vai ja tā uzskata, ka kādā ES tiesību aktā nav ievērots subsidiaritātes princips vai reģionālo vai vietējo pašvaldību kompetence, Ko
|