Latvijas delegācija Eiropas Savienības (ES) Reģionu komitejas (RK) 96. plenārsesijā, kas 18. - 19. jūlijā norisinājās Briselē (Beļģija), iestājās pret Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta atzinuma pieņemšanu, kurā vairākums citu valstu pašvaldību pārstāvju atzinīgi vērtēja Eiropas Komisijas ierosinājumu 10 miljardus eiro no Kohēzijas fonda paredzēt Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam.
Pašreizējais Eiropas Komisijas priekšlikums par nākamo daudzgadu finanšu shēmu paredz 50 miljardu eiro finansējumu laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam, no kuriem 10 miljardi eiro paredzēti Kohēzijas fondā transporta infrastruktūrai. Projektu izvēli veiks Eiropas Komisija, tos izraugoties pieteikumu iesniegšanas kārtībā un nosakot arī līdzfinansējuma apmēru – līdz 85%. Savukārt Latvijas pašvaldību delegācijas Reģionu komitejā pārstāvji kā labāku risinājumupiedāvāja 10 miljardus eiro finansējumu veidot papildinoši nacionāli piešķirtajam Kohēzijas politikas apjomam. Priekšlikums iezīmēt dalībvalstu nacionālajās Kohēzijas fonda aploksnēs 10 miljardus eiro ES instrumenta vajadzībām raisa bažas, jo Kohēzijas fonda līdzekļi, īpaši mazāk attīstītajām dalībvalstīm, ir ļoti nozīmīgi.
RK delegācijas vadītājs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis, Andris Jaunsleinis norāda: „Ja jautājums tiktu risināts citādi, nevis atņemot no kohēzijas līdzekļiem, mēs atbalstītu šo pieeju. Taču pašreizējā piedāvājumā RK vienas puses atbalsta ideju par nepieciešamību pārrobežu savienojumu veidošanai, bet no otras puses atņemam resursus tām teritorijām, kurām kohēzija ir līdzeklis, kā panākt šo mērķi un sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus.” Tāpat viņš arī aicināja RK pārstāvjus ņemt vērā, ka ir daudzas dalībvalstis, kurās pamatinfrastruktūra vēl nav pilnībā izveidota. Tā, piemēram, Latvijā ceļi nebūt nav tādā kārtībā, lai tagad varētu domāt tikai par dzelzceļa uzlabošanu un jaunu savienojumu izveidi.
Šo pašu problēmu uzsvēra arī Lietuvas delegācijas pārstāvis, Druskininkai pašvaldības mērs, Ričardas Maļinauskas (Ričardas Malinauskas): „Priekšlikums par Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumentu patlaban neņem vērā to, ka arī ceļu infrastruktūra, ne tikai dzelzceļš, ostas vai lidostas, dažās dalībvalstīs nav pietiekami attīstīta. Mūsu problēma ir tā, ka ir maz iedzīvotāju ar zemu maksātspēju, tāpēc infrastruktūra nevar pilnveidoties, jo īpaši pierobežu rajonos. Taču pēc Kohēzijas fonda samazinājuma jaunajām dalībvalstīm tiks atņemtas iespējas pilnveidot ceļu infrastruktūru no Eiropas Savienības struktūrfondiem.”
RK atzinuma autors, Slovēnijas pašvaldības Bistricas mērs un bijušais Slovēnijas pašvaldību lietu un reģionālās politikas ministrs, Ivans Žagars (Ivan Žagar) gan atzina, ka pašreizējo Eiropas Komisijas piedāvājumu vērtē ar zināmām bažām. Tāpēc kā kompromiss RK atzinumā pieņemts arī aicinājums Eiropas Komisijai pēc iespējas plašāk ievērot Kohēzijas fonda piešķīrumu, ņemot vērā dalībvalstu iemaksu proporciju Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumentā no Kohēzijas fonda, lai tādējādi saņemtu savu iemaksāto naudu atpakaļ. Vienlaikus Žagars norādīja, ka princips, kad projekti tiks izraudzīti pieteikumu iesniegšanas kārtībā, varētu kļūt par vēl vienu šķērsli dalībvalstu sadarbībā, jo daudziem reģioniem un pašvaldībām būs nepieciešams tehnisks atbalsts iesaistei projektos.
Neviennozīmīgi viedokļi attiecībā par 10 miljardu pārnesi no Kohēzijas fonda izskanēja arī 11. – 12. jūlijā notikušajā Eiropas Parlamenta REGI komitejas sēdē. Virkne Polijas, Nīderlandes un Vācijas deputātu pilnībā noraidīja šādu ideju, un atbalstu guva ierosinājums 10 miljardus eiro no Kohēzijas fonda saglabāt dalībvalstu nacionālajās aploksnēs. Tāpat vairāki deputāti pieprasīja nākamajā, septembra sanāksmē, ar konkrētiem skaidrojumiem par finansējumu ierasties ES transporta komisāram Sīmam Kallasam (Siim Kallass) un ES reģionālās politikas komisāram Johannesam Hānam (Johannes Hahn), pretējā gadījumā draudot balsot pret Eiropas Infrastruktūras savienojuma instrumentu kā tādu.