Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ekspertu diskusijas ietvaros 18. martā atklāja inovatīvu misiju “Viedas pašvaldības ceļā uz klimatneitralitāti līdz 2030. gadam”. Tā iecerēta pēc Eiropas Komisijas inovatīvā parauga un sevī ietver aicinājumu apņēmīgi un ātri reģionālās ekosistēmas ietvaros noteikt stratēģiskus rīcības un investīciju virzienus jo īpaši enerģētikas jomā, šajā krīzes laikā daudzlīmeņu pārvaldības ietvaros arī pārskatot struktūrfondu programmas un investīciju plānus.
Eiropas Savienības Misijas ir jauna Eiropas Komisijas iniciatīva - jauns veids, kā rast konkrētus risinājumus vairākiem lielākajiem izaicinājumiem, vienlaikus apvienojot gan pētniecību un inovācijas, gan arī jaunas pārvaldīšanas un sadarbības formas un iesaistot iedzīvotājus. Misija ir kā aktivitāšu kopums, ko veido pētniecības projekti, likumdošanas iniciatīvas, nozaru politikas, lai ar kopīgām aktivitātēm sasniegtu izmērāmu mērķi, kas nebūtu iespējams, darbojoties tikai individuāli. Misijas cieši saistītas ar jau labi zināmām Eiropas Komisijas iniciatīvām, piemēram, Eiropas zaļais kurss, jaunā Eiropas Bauhaus iniciatīva, Ilgtermiņa redzējums par lauku apvidiem.
Misiju pieeju būtiski ieviest tieši pašvaldībās, jo tās var salīdzināt ar krustcelēm, kur politika tiekas ar iedzīvotājiem. Tāpēc LPS nolēmusi iniciēt misiju pieeju, aicinot aprīlī sākt veidot reģionālās ekosistēmas un problēmas risināšanu sākt nevis ar jautājumu, kuras nozares vai tehnoloģijas jāatbalsta, bet gan piedāvāt to darīt ar būtisku problēmu un stratēģisku projektu identificēšanu. Lai kopējo lielo mērķi sasniegtu izmaksu efektīvā veidā, priekšnoteikums ir sadarbība inovāciju ekosistēmas ietvaros, proti, sadarbojoties valsts pārvaldei, pašvaldībām, zinātniekiem, uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām un iedzīvotājiem, tādējādi arī veidojot jaunus sadarbības veidus projektu līmenī.
Lai transformētu vietējo ekonomiku, jānovirzās no tradicionālām politikas veidošanas metodēm. Tāpēc, ņemot vērā pasaulē noritošās straujās pārmaiņas ekonomikā, LPS šobrīd kā prioritāro misijas jautājumu vēlas izvirzīt enerģētiku un energoefektivitāti. Apzinoties energoresursu trūkumu, kā arī nepieciešamību samazināt fosilo un neilgtspējīgu resursu patēriņu, prioritāri kopīgi jāplāno un jāīsteno pāreja uz ilgtspējīgu, inovatīvu un atjaunīgo energoresursu izmantošanu. “Tas nozīmētu, ka viss tiek vērtēts no resursu efektīvas izmantošanas. Piemēram, ja tiek renovēta māja, jau projektā tiek ieplānota iespēja vēlāk iekļaut arī saules paneļu un siltumsūkņa izmantošanu. Tāpat netiek aizmirsts arī par vietējo zinātnieku un uzņēmēju iesaisti jau esošu vai jaunu tehnoloģiju izveidē, kas vienlaicīgi stimulētu inovāciju attīstību un būtu pamats enerģētikas sektora attīstībai. Šajā gadījumā pašvaldībai jābūt pieejamam finansējumam, lai kompleksi atrisinātu enerģētiskās drošības un sabiedrības labklājības jautājumus,” uzsvēra LPS padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Andra Feldmane.
Feldmane tāpat skaidroja, ka patlaban Eiropas Savienības fondu atbalstā dominē nozaru pieeja. Piemēram, par atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes pasākumiem siltumapgādē atbildīgas divas nozaru ministrijas. Savukārt par normatīvo regulējumu atbild Ekonomikas ministrija (EM), par atbalsta programmām – EM un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), bet par emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu un vides prasībām atbildīga ir VARAM. “Pašvaldības ir vienīgās situācijas glābējas, jo nozaru ministrijas atbild tikai par savu konkrēto jomu, savukārt pašvaldības redz kopainu. Šobrīd finanšu avotu ir ļoti daudz, taču būtiski šo finansējumi plānot un izlietot izmaksu efektīvā veidā. Šis ir pēdējais brīdis pateikt, ka pašvaldības taisa inventarizāciju, padziļinātu izpēti, energoauditu pašvaldības ietvaros un secina, kas jau ir, cik kas patlaban izmaksā un kādas aktivitātes jāveic, lai veiktu tehnoloģiski ekonomiskas analīzes un modelēšanu, tā sagatavojoties nākamajai ziemai. Tā var būt ēku siltināšana, šķeldas katlu māju ieviešana, jebkāda rīcība, kas pašreizējās krīzes apstākļos pašvaldībās ir neatliekama,” norādīja LPS padomniece.
Diskusijas ietvaros Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītājs Edvards Kušners atzinīgi novērtēja LPS izvēlēto uzstādījumu: “Īstais brīdis kaut ko darīt uz rudeni bija jau vakar, šobrīd ir tikai otrs labākais brīdis. Esam nokavējuši iespēju kaut ko izdarīt lēti. Šogad tehnoloģiju iztrūkums ir visā Eiropā. Kara laikā tehnoloģiju pieejamība un būvdarbu izmaksas varētu būt izaicinājums. Vienlaikus cenšamies izdarīt izvēlētās lietas gudri. Dariet visu iespējamo, lai palīdzētu pašvaldības iedzīvotājiem un valstij kopumā nonākt pie harmoniska risinājuma, lai šī izvēle jums derētu arī pēc pieciem vai pat 20 gadiem,” vērtēja Kušners, vienlaikus norādot, ka visa Baltija ir vienota energokopiena.
Arī LPS priekšsēdis Gints Kaminskis uzsvēra, ka Krievijas iebrukums Ukrainā un rietumvalstu noteiktās sankcijas šīs misijas uzsākšanu vēl vairāk aktualizējusi un padarījusi par neatliekamu: “Mēs ikdienā pārliecināmies, cik izšķirīga ir pašvaldību vieta un loma ikkatra iedzīvotāja dzīvē. Lai sasniegtu vislabākos rezultātus arī klimatneitralitātes un enerģētiskās neatkarības jomā, priekšnoteikums ir daudzlīmeņu pārvaldība un sadarbība, kur iesaistās valsts pārvalde, pašvaldības, pētnieki, uzņēmēji un iedzīvotāji. Tikai strādājot kopā un vienam otru papildinot, mēs varam sasniegt vēlamos rezultātus.”
Sadarbības un mācīšanās vienam no otra nozīmi savā video vēstījumā sanāksmes dalībniekiem uzsvēra Eiropas Reģionu komitejas vicepriekšsēdētājs Markku Markkula. “Galvenais sākumpunkts ir tas, ka esam sākuši saprast, ka pašvaldības pakalpojumus sniedz ne tikai pašvaldības ierēdņi, bet visa pašvaldība, sabiedrība, privātās nozares, mazie uzņēmumi, skolas, augstskolas – visi ir daļa no šīs kopienas, veidojot pakalpojumus. Tagad mūsu uzdevums ir “orķestrēt”, veidot tādu kā simfonisko orķestri jeb inovāciju ekosistēmu. Mēs dalāmies ne tikai ar atbildību, bet arī ar zināšanām visā Eiropā. Tāpēc es noteikti mudinu uzsākt vairāk Eiropas mēroga partnerību, izmantojot Interreg un citu finansējumu. Mēs un visi vēlas arvien vairāk sadarboties Eiropas mērogā,” savās pārdomās dalījās Markkula, vienlaikus norādot, ka arī Somijas pašvaldības patlaban diskutē ar atbildīgo ministriju par labākajiem risinājumiem, kā misiju pieeju ieviest visās Somijas pašvaldībās.
Nepieciešamību sadarboties inovāciju ekosistēmas ietvaros diskusijā uzsvēra arī Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš. Viņš norādīja, ka augstas pievienotas vērtības produktu ražošanas saknes ir inovācija, ko nodrošina izglītība, zinātne, tehnoloģiju attīstība un inovatīvā uzņēmējdarbība, taču Latvija neveicina inovāciju publiskajā sektorā un tādēļ iegūtās zināšanas nepārtop naudā. “Ko mums darīt, lai Latvija un līdz ar to pašvaldības kļūtu ilgtspējīgas? Eiropas Komisija to jau ir pateikusi - Eiropas fondu līdzekļu izmantošanā par pirmo prioritāti noteikt zināšanās balstītas ekonomikas izveidi Latvijā, novirzot šim mērķim vismaz 25% no ES finansējuma. Izpildes nav. Ja mēs gribam panākt pētniecības, attīstības un inovāciju maksimāli iespējamo tautsaimniecisko atdevi un lai valsts un pašvaldību investētie līdzekļi iespējami ātri un ar uzviju atgrieztos valsts budžetā, nepieciešams veikt vairākas būtiskas izmaiņas inovāciju stratēģijā un pārvaldībā, izveidojot inovāciju attīstībai nepieciešamo ekosistēmu, tai skaitā reģionos un pilsētās,” aicināja Kalviņš.
Tāpat diskusijā ar dažādiem inovāciju piemēriem dalījās Rīgas pašvaldības aģentūras “Rīgas enerģētikas aģentūra” direktors Jānis Ikaunieks, eksperts ūdeņraža un enerģētikas kopienu jomās Kaspars Liepiņš un SIA “Electrify” vadītājs un līdzīpašnieks Agris Amoliņš. Savukārt LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis aicināja atrast savdabīgu un konkurētspējīgu nišu katrā pagastā, bet LPS padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe mudināja uz radošumu un lielo transformāciju, apvienojot zinātni un praksi pašvaldībās.
Diskusijas ierakstu var noskatīties LPS tīmekļa vietnē, kā arī LPS YouTube kanālā.
Darba kārtība “Viedas pašvaldības ceļā uz klimatneitralitāti līdz 2030. gadam”
Agita Kaupuža, ES misijas
Māris Pūķis. LPS misija
Jānis Ikaunieks. Rīgas Enerģētikas aģentūra
Sniedze Sproģe. Gudra saimniekošana pašvaldībās
Ivars Kalviņš. Lielā transformācija
Kaspars Liepiņš. Ūdeņradis
Agris Amoliņš. Electrify