No 8. līdz 10. oktobrim Briselē (Beļģija) vienlaikus norisinājās Eiropas Savienības Reģionu komitejas (RK) 97. Plenārsēde, kurā viens no daudzajiem izskatāmajiem RK dokumentiem bija atzinums par finanšu instrumentiem attīstības politikas jomā 2014. – 2020. gadā. Pēc Latvijas delegācijas diskusijām ar atzinuma autori, Jarfallas pašvaldības (Zviedrija) domes deputāti Lottu Hokansoni Harju (Lotta Håkansson Harju), RK pārstāvji atbalstīja mūsu delegācijas iesniegto priekšlikumu vairāk nostiprināt vietējā un reģionālā līmeņa pašvaldību asociāciju lomu attīstības sadarbības aktivitātēs.
Pirmā no kreisās: Lotta Hokansone Harju, skatot atzinumu.
„Galvenais signāls atzinumā būtu tāds: ja Eiropas Komisija grib stiprināt demokrātiju un uzlabot pārvaldību partnervalstīs, mums vienlaicīgi būtu jāpievēršas ne tikai centrālajam līmenim, bet jāattīsta arī vietējās pašvaldības,” norādīja Hokansone Harju. Viņa tāpat uzsvēra, ka vietējām un reģionālām pašvaldībām ir lieliskas zināšanas attīstības sadarbības jomā un pieredze visu nepieciešamo pārstāvju – sabiedrības, organizāciju - iesaistīšanā.
Eiropas Komisijas ierosinātais tiesību aktu kopums „Globālā Eiropa – jauna pieeja ES ārējās darbības finansējumam” ietver septiņus priekšlikumus ārējās darbības instrumentu finansējumam, tostarp Eiropas kaimiņattiecību un finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā. Reģionu komiteja atzinīgi novērtēja Komisijas priekšlikumu palielināt piešķirto līdzekļu apmēru, kas tādējādi sasniegtu 70 miljardus eiro, kas ir gandrīz 7% no Eiropas Savienības kopējā budžeta nākamajam plānošanas periodam.
Tas būs ieguvums arī tām Latvijas pašvaldībām, kuras vēlas īstenot aktivitātes attīstības sadarbības jomā. Viena no aktīvākajām ir Ogres novada pašvaldība, kur nupat kā pieņemts domes lēmums parakstīt sadarbības līgumu ar Sloņimas rajonu Baltkrievijā. „Šī sadarbība aizsākusies, pateicoties Latvijas Pašvaldību savienības līdzorganizētajam Baltkrievijas – Latvijas sadraudzības pilsētu forumam, kas gada sākumā notika Baltkrievijā. Domāju, ka nevienu no iespējamajām sadarbības jomām neizslēdzam, bet tā noteikti būs ekonomika, skolēnu apmaiņa un kultūras pasākumu rīkošana,” skaidro novada domes priekšsēdētājs un Latvijas delegācijas RK pārstāvis Edvīns Bartkevičs.
Viņš arī norāda, ka, sākot veidot sadarbību ar attīstības palīdzības valstīm, katrā gadījumā iemesli ir citi - vai tā ir iespēja sadarboties kādā konkrētā projektā, vai arī izdevība nedzīvot savā šaurajā telpā un palīdzēt citiem demokratizācijas procesos. Bartkevičs vērš uzmanību uz iespējām pašvaldībai šādi atbalstīt savus uzņēmējus: „Ar šīm aktivitātēm varam veicināt arī savus uzņēmējus darboties attīstības sadarbības valstīs. Tā, piemēram, pateicoties vienam mūsu uzņēmējam, kas strādā Ukrainā, izveidojās sadarbība ar šīs valsts pašvaldību – gan mēs ieguvām jaunu sadarbības partneri, gan arī uzņēmējam jau bija vieglāk tur darboties. Tomēr mūsu uzņēmumam ieiet Eiropas tirgū ir daudz grūtāk nekā, esot Eiropas Savienības dalībvalstij, strādāt attīstības valstīs, piemēram, Ukrainā vai Baltkrievijā.”
97. RK plenārsēdē Latvijas delegāciju tāpat pārstāvēja Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Inesis Boķis, Liepājas pilsētas domes deputāts Guntars Krieviņš, Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs, Grobiņas novada domes deputāts Jānis Neimanis, Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs un Rīgas domes deputāts Dainis Turlais.