24. oktobrī Briselē (Beļģija) notika Hansa Zaidela fonda un Konrāda Adenauera fonda organizēta konference, veltīta eiro ieviešanas desmitgadei, kas sakrīt ar diskusiju aktualizēšanos par Latvijas pievienošanos eirozonai.
Profesors Jurgens Starks (Jurgen Stark), kurš bijis Eiropas Centrālās bankas galvenais ekonomists, aicināja neaizmirst, ka eiro ieviešana bija politisks projekts ar vienu mērķi - atbalstīt tirdzniecību un stiprināt iekšējo tirgu, un ar eiro palīdzību tiek uzturēts iekšējais tirgus. „Ekonomiskā un monetārā savienība ir Eiropas Savienības būtiskākā sastāvdaļa, kas sasniegusi savu augstāko integrācijas pakāpi, pateicoties eiro esamībai. Taču cik tālu turpināsies integrācija, kas dalībvalstīs patlaban notiek atšķirīgos ātrumos?” norāda Starks. Viņš tāpat aicina izprast, ka patlaban diskusijas notiek nevis par eiro valūtas, bet gan atsevišķu Eiropas Savienības dalībvalstu glābšanu. Vienlaikus tas ir kā koks ar diviem galiem – ja atsevišķas dalībvalstis netiks glābtas, vai eirozona joprojām spēs pastāvēt?
Savukārt profesore Iveta Radičova (Iveta Radicova), bijusī Slovākijas Republikas premjere, vērtējot makroekonomisko situāciju deviņās eirozonas valstīs, atzina, ka patlaban tās ne ar ko nevar lepoties: „Eiropas Savienība zaudē savu konkurētspēju ar ASV un Ķīnu, jo nevaram konkurēt ar tādu izglītības, nodarbinātības struktūru un birokrātiju, kāda patlaban pastāv. Krīze ir bezatbildīgas politikas rezultāts: lai politiķu spētu īstenot dažus no dotajiem solījumiem, vienīgā iespēja bija aizņēmumi, kā rezultātā izveidojās deficīts. Vai sagaidām, ka šādā situācijā valūta tiks saglabāta?” Radičova tāpat uzsvēra, ka reformas valstī nedrīkst orientēt tikai uz sabiedrības nabadzīgo slāni, lai arī tā ir lielākā vēlētāju daļa. Aizmirstot par vidusšķiru, kļūs arvien grūtāk atjaunot tādu Eiropas Savienību, kas spēj saviem iedzīvotājiem nodrošināt dzīves stabilitāti un kvalitāti.
Latvijā ierasts salīdzināt paveikto ar Igaunijas pieredzi. Attiecībā par eiro ieviešanu igauņu sabiedrībā pēdējā laikā ļoti populārs ir joks, ka Igaunija paguvusi pievienoties eiro ballītei tikai brīdī, kad tā jau beigusies un nu pienācis laiks visiem kopīgi maksāt rēķinu.