Kultūras ministrija nupat latviešu valodā publicējusi Politikas rokasgrāmatu par ES atbalsta programmu, tostarp struktūrfondu stratēģisku izmantošanu, lai veicinātu kultūras potenciāla izmantošanu vietējai, reģionālajai un valsts attīstībai un tās pastarpināto ietekmi uz citām nozarēm plašākā ekonomikas kontekstā. Tā ir iespēja Latvijas pašvaldībām iepazīties ar stratēģiskiem padomiem, kā attīstīt kultūras un radošās industrijas arī pašvaldību līmenī, tostarp piesaistot Eiropas Savienības (ES) līdzekļus. Publikācijā aprakstīti ES dalībvalstu labās prakses piemēri, kurus pašvaldību pārstāvji var izmantot iedvesmai vietējām iniciatīvām.
Latvijā ar kultūras un radošajām industrijām saprot aktivitātes, kas balstās uz individuālo vai kolektīvo radošumu, prasmēm un talantu un kuras, izveidojot un izmantojot intelektuālo īpašumu, spēj celt labklājību un radīt darba vietas. Radošās industrijas rada, attīsta, ražo, izmanto, izrāda, izplata, saglabā produktus, kam piemīt ekonomiska, kultūras un/vai izklaides vērtība. Kā skaidro Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta Stratēģijas un reģionālās kultūrpolitikas nodaļas vecākā referente Signe Adamoviča, kultūrai piemītošais radošums pozitīvi ietekmē ne tikai pašu kultūras attīstību, bet arī palīdz attīstīt radošāku pārvaldību, mūsdienīgas mācību metodes un mūžizglītību, jaunas kvalitātes sociālos pakalpojumus, kvalitatīvu tūrismu, ilgtspējīgu teritoriju attīstību, inovatīvāku ekonomiku, vides ilgtspēju un konkurētspējīgu identitāti, kā arī uzlabo dzīves kvalitāti un citas sabiedrībai un reģiona attīstībai nozīmīgas jomas.
Vērtējot norises mūsu pašvaldībās, jāatzīst, ka patlaban radošo industriju koncentrācija vērojama Rīgā, kur koncentrējas lielākais radošais potenciāls. Taču dažādas veiksmīgas iniciatīvas tiek īstenotas arī citās pašvaldībās. Tā, piemēram, Cēsu pašvaldība jau vairākus gadus rīko Cēsu mākslas festivālu. Arī Kuldīga šobrīd mērķtiecīgi attīstās par kultūras industrijas pilsētu. Savukārt Vecpiebalgas porcelāna fabrika, kas atpazīstama ne tikai Vecpiebalgā, bet arī visā Latvijā, attīstoties deva piecas jaunas darba vietas vietējiem iedzīvotājiem. Būtiska ir arī koncertzāļu attīstība reģionos, kas viennozīmīgi pozitīvi ietekmē reģiona kultūras identitātes veidošanu.
Arī Jaunpils novada domes priekšsēdētāja Ligita Gintere, kas pārstāv Latvijas delegāciju Reģionu komitejas Izglītības, jaunatnes, kultūras un pētniecības komisijā, stāsta, ka Jaunpils novadā ir vairākas aktīvas biedrības un arī uzņēmēji, kuri darbojas radošās industrijas jomā. Tā, piemēram, biedrība „Kultūras laboratorija” ieguvusi projektu finansējumu un nu organizē vietējam deju kolektīvam jaunu Zemgales tautas tērpu darināšanu. Tāpat Jaunpilī dzīvo mākslinieku ģimene, kura izveidojusi biedrību „7 balles” un ļoti radoši pieiet apkārtējās vides mākslinieciskai un radošai iekārtošanai: „Viņi īstenojuši LEADER programmas projektu, kura ietvaros savā īpašumā sāk veidot no krūmiem labirintu, kas vēlāk būs kā atrakcija ģimenēm un bērniem. Tāpat viņi izveidojuši koka darbnīcu, kur gan liels, gan mazs var izgatavot koka priekšmetus,” stāsta Gintere. Viņa uzsver, ka pieredze Jaunpilī pierādījusi, ka radošās industrijas aktivitātes var veiksmīgi īstenot arī ārpus galvaspilsētas. Galvenais ir sākt īstenot radošās aktivitātes, kas jau tālāk kalpo iedzīvotājiem un uzņēmējiem kā pamudinājums darīt kaut ko arī pašiem!