11. decembrī Briselē (Beļģija) notikušajā Eiropas Reģionu komitejas (RK) Ekonomikas politikas komisijas sēdē Latvijas delegācijas loceklis, Ekonomikas politikas komisijas priekšsēdētājs Dainis Turlais aicināja veicināt efektīvāku Eiropas Savienības darbību NATO struktūrās, lai nodrošinātu aizsardzību, kas pienācīgi pamatota gan likumdošanā, gan ar piešķirtajiem resursiem.
Sanāksmē visplašākās diskusijas izvērtās par Eiropas Reģionu komitejas sagatavoto atzinumu “Spēcīga Eiropas aizsardzības industrija”, kas balstās Eiropas Komisijas priekšlikumos par Eiropas aizsardzības industriālo stratēģiju (EDIS) un ar to saistīto Eiropas aizsardzības industrijas programmu (EDIP), lai veicinātu spēcīgu aizsardzības industriju Eiropas Savienībā un Ukrainā.
RK atzinumā uzsvērts, ka steidzami jāizstrādā aizsardzības tiesību aktu kopums, kā arī rosināta nepieciešamība nodrošināt spēcīgas aizsardzības industrijas piegādes ķēdes visās teritorijās, īpašu uzmanību pievēršot to reģionu aizsardzības spējām, kuri atrodas valstīs ar ārējām robežām. RK atzinīgi novērtē, ka EDIP ir īpaši vērsta uz MVU, atvieglojot to piekļuvi finansējumam un ienākšanu aizsardzības rūpniecības piegādes ķēdēs. Vienlaikus RK locekļi aicināja samazināt regulatīvo slogu un vienkāršot administratīvos iepirkuma procesus aizsardzības, divējāda lietojuma tehnoloģiju un intelektuālā un rūpnieciskā īpašuma jomā.
Eiropas Komisijas Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorāta (DG DEFIS) Aizsardzības rūpniecības direktors Fransuā Arbo (François Arbault) uzrunā vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvjiem atklāja, ka Eiropas Komisijas ierosinātā EDIP programma reģioniem ir svarīga, jo tā tiek veidota, lai nodrošinātu loģistikas nepārtrauktību, tādējādi veicinot arī ražošanas kapacitāti gan ieročiem, gan munīcijai. “Esam izveidojuši Eiropas militārās tirdzniecības mehānismu, ar kura palīdzību dalībvalstīs tiks veidotas rezerves. Tāpat ar jauna garantiju fonda starpniecību vēlamies veicināt ne tikai prototipu tālāku attīstīšanu, bet arī jaunus, inovatīvus risinājumus, vienlaikus atbalstot Eiropas jaunuzņēmumus un mazos un vidējos uzņēmumus. Mūsu aizsardzībai nepieciešams izveidot piegāžu režīmu, kas turpinātu funkcionēt kara vai citu apdraudējumu gadījumā,” norādīja Arbo, piebilstot, ka industrija jāvirza no miera uz kara periodu, liekot būt daudz koordinētākiem, vienlaikus sadarbojoties ar NATO.
Savukārt Eiropas Parlamenta deputāts, Drošības un aizsardzības apakškomitejas loceklis Nikolā Paskāls de la Parte (Nicolás Pascual de la Parte) šo apakškomiteju salīdzināja ar Aizsardzības ministriju, vienlaikus apsveicot, ka Eiropas Savienībā pirmo reizi apstiprināts aizsardzības un kosmosa komisārs, tādējādi skaidri apliecinot aizsardzības jautājumu koordinēšanas nozīmīgumu. Runājot par finansējuma mobilizēšanu, Nikolā Paskāls de la Parte uzsvēra, ka nevaram gaidīt līdz 2028. gadam, kad beigsies pašreizējais Eiropas Savienības finanšu plānošanas periods. “Eiropas Aizsardzības fondā ir 1,5 miljardi, taču tas nav pietiekami, mums jāmeklē jauni, radoši un inovatīvi, finanšu resursi un avoti. Jānodrošina finansējums duālās tehnoloģijas projektiem, kas kalpo gan militārajiem, gan civilajiem mērķiem. Pirmie posmi jāfinansē Eiropas Investīciju bankai, kas palīdzēs piesaistīt finansējumu no privātā banku sektora, kas nekad iepriekš nav finansējuši aizsardzības projektus. Jāstrādā pie PVN jautājuma saistībā ar aizsardzības projektiem Eiropas līmenī, piemērojot 0% PVN.”
RK locekļi izteica atbalstu Eiropas Investīciju bankas (EIB) jaunajām pilnvarām palīdzēt stiprināt Eiropas aizsardzības industriju un aicināja turpināt darbu, lai noteiktu jomas, kurās EIB varētu finansēt ar aizsardzību saistītas darbības.
Sanāksmes noslēgumā RK Ekonomikas politikas komisijas priekšsēdētājs Dainis Turlais uzsvēra, ka visaugstākā vērtība ir dzīvība – ikviena cilvēka dzīvība, - tāpēc aicināja ikkatru aizdomāties par jautājumu, ka, ja mēs nespējam efektīvi atbalstīt Ukrainu tās aizstāvēšanā karā pret agresoru, kas mums pašiem ir krājumos nepieciešamības gadījumā. “Miers nav mūžīgs, tas nav sastindzis stāvoklis, ja tāds reiz panākts. Tāpat kā karš, arī miers ir process, kas prasa visus resursus – politiskos, ekonomiskos, militāros, garīgos, bet galvenais - cilvēkus,” aicināja aizdomāties Turlais.