Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

EP Kongresa plenārsesijā uzsvars uz demokrātijas nosargāšanu Eiropā un solidaritāte ar Ukrainu

No 25. līdz  27. martam Strasbūrā (Francija) notiek Eiropas Padomes (EP) Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa 48. plenārsesija. Latvijas delegāciju pārstāv delegācijas vadītājs, LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš un Ropažu novada domes priekšsēdētāja Vita Paulāne. Plenārsesiju atklājot, Kongresa prezidents Marks Kols (Marc Cools) uzsvēra šī brīža nopietno apdraudējumu demokrātijai ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē.

26. martā Latvijas delegācija tikās ar Dņipropetrovskas (UA) Gubernatoru Mikolu Lukašuku (Mykola Lukashuk), Kongresa prezidentu Marku Kolu un Kongresa ģenerālsekretāru Metjū Mori (Mathieu Mori). Tikšanās laikā Dņipropetrovskas Gubernators M. Lukašuks dalījās pieredzē par pašvaldību gatavību ārkārtas situācijām, tajā skaitā arī pilna mēroga uzbrukuma gadījumā, par materiālajām rezervēm, kritisko infrastruktūru un pašvaldību milzīgo lomu, nodrošinot pakalpojumu nepārtrauktību.  

Trīs dienu plenārsesija tika atklāta, skanot Eiropas un Ukrainas himnām. Notika debates par Krievijas uzsākto agresīvo karu pret Ukrainu, kā arī par Ukrainas atjaunošanas plāniem un paveikto, piedaloties Ukrainas kopienu un teritoriālās attīstības ministra vietniekam Oleksijam Riabikinam (Oleksii Riabykin), Ukrainas parlamenta Pārvaldes un pašvaldību administratīvās pārvaldes un vietējās pašvaldības apakškomisijas priekšsēdētājam Vitālijam Bezghinam (Vitalii Bezghin). Tika pieņemta Rezolūcija Ukrainas atbalstam, ar ko EP dalībvalstu pārstāvji apliecināja Eiropas stingro apņemšanos un vēlmi atbalstīt Ukrainu gan politiski, gan militāri.

Šīs plenārsesijas laikā tiek skatīti tādi jautājumi, kā vietējās un reģionālās demokrātijas situācija Gruzijā un ārvalstu iejaukšanās vietējās un reģionālajās vēlēšanās, bezpajumtnieku problēma pašvaldībās, cilvēku tirdzniecība darba ekspluatācijas nolūkos, vardarbība pret sievietēm politikā, ūdens resursu spriedze un vietējā un reģionālā demokrātija visā pasaulē. Tāpat arī Kongress diskutēja par ieguldījumu ANO Otrajā Pasaules Sociālās Attīstības Samitā, par vietējo ievēlēto pārstāvju lomu vides aizsardzībā, reģionālo finanšu pārvaldību, un reģionu lomu ES pievienošanās procesā.

Kongresā tika apstiprināti ziņojumi par Eiropas Vietējo pašvaldību hartas piemērošanu Lihtenšteinā un Sanmarīno, kā arī par vietējo vēlēšanu novērošanu 2024. gadā Podgoricā (Melnkalnē) un Bosnijā un Hercegovinā.

Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongress (The Congress of Local and Regional Authorities of the Council of Europe (CLRAE)) ir viena no Eiropas Padomes (EP) institūcijām, kas tika izveidota 1994. gada 14. janvārī. Kongresa galvenie uzdevumi ir dot iespēju pašvaldību politiķiem diskutēt par kopīgām problēmām, apspriest pieredzi un izteikt priekšlikumus valdībām; pārstāvēt Eiropas vietējo un reģionālo pašvaldību viedokli Eiropas Padomē; būt padomdevējam Ministru komitejai un Parlamentārajai asamblejai par visiem Eiropas vietējās un reģionālas politikas aspektiem; sadarboties ar pašvaldību nacionālajām un starptautiskajām organizācijām; organizēt dažādus pasākumus, lai iesaistītu pēc iespējas lielāku iedzīvotāju daļu demokrātijas veidošanas procesos; gatavot ziņojumus par Eiropas Vietējo pašvaldību hartas principu ieviešanu EP dalībvalstīs, regulāri sekojot vietējās demokrātijas attīstības procesiem; praktiski palīdzēt jaunajām dalībvalstīm, veidojot efektīvas vietējās un reģionālās pašvaldības.