Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

Kohēzijas politikas nākotne: Latvijas delegācija RK uzsver finansējuma saglabāšanas nozīmīgumu

13. oktobrī Briselē Latvijas delegācija Eiropas Reģionu komitejā (RK) tikās ar Latvijas Republikas pastāvīgās pārstāves Eiropas Savienībā vietnieku Reini Brusbārdi, sarunu veltot  Eiropas Komisijas priekšlikumam daudzgadu finanšu shēmai 2028. – 2034. gadam.

Sarunā Reinis Brusbārdis īsumā iepazīstināja ar Latvijas pozīciju par Eiropas Komisijas priekšlikumu nākamajai daudzgadu finanšu shēmai, raksturojot katru no pīlāriem, priekšlikumu izvērtējot arī no pašreizējās ģeopolitiskās situācijas skatu punkta. Savukārt Latvijas delegācijas RK vadītājs Gints Kaminskis norādīja, ka Latvijai ir ļoti būtiski saglabāt kohēzijas politikas finansējumu vismaz esošajā līmenī. Tas būtu priekšnoteikums reģionos saņemt līdzekļus, kas nodrošinātu mūsu pašvaldībām līdzvērtīgas iespējas attīstībai.

Eiropas Reģionu komitejas plenārsesijas, kas 13. – 15. oktobrī norisinās Briselē, atklāšanā gan Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen), gan Eiropas Parlamenta prezidente Roberta Metsola uzsvēra kohēzijas politikas nozīmīgumu un pašvaldību izšķirīgo lomu tās plānošanā un īstenošanā. Tāpat par kohēzijas un reformu jautājumiem atbildīgais Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Rafaēle Fito (Raffaele Fitto) akcentēja, ka: “Nav iespējams iedomāties kohēziju bez reģioniem,” piebilstot, ka, lai gan nākamās daudzgadu finanšu shēmas struktūra mainās, taču tās būtība nemainīsies -reģioniem arī nākotnē būs tāda pati loma.

Eiropas Reģionu komitejas plenārsesijā arī plānots pieņemt RK rezolūciju par priekšlikumu daudzgadu finanšu shēmai 2028.–2034. gadam. Rezolūcijas projektā uzsvērts, ka kohēzijas politika ir vitāli svarīgs ES instruments ieguldījumiem konkurētspējā un attīstībā un ES budžetam jābūt pieejamam visās teritorijās. Eiropas Reģionu komiteja pauž stingru pārliecību, ka valsts un reģionālo partnerības plānu sagatavošanu, apspriešanu, īstenošanu un uzraudzību nevajadzētu atstāt tikai valstu valdību ziņā, jo lēmumu pieņemšanas pārcelšana uz valsts līmeni bez spēcīgas reģionu iesaistes neatbilstu subsidiaritātes pamatprincipam un būtu krasā pretrunā partnerības principam. Tāpat RK rosina Eiropas Komisiju pārskatīt priekšlikumu par “Valsts un reģionālo partnerības plānu  fondu”, paužot satraukumu, ka šāds priekšlikums varētu izraisīt kohēzijas politikas renacionalizāciju un mazināt daudzlīmeņu pārvaldību.